Sabiedrības par atklātību Delna padomes priekšsēdētāja Inese Voika uzskata, ka organizācijai jāspēj sabiedrībai atbildēt par savu darbību, arī gadījumos, kad lietas ir nepatīkamas. «Tviterī redzu, ka par iestādi parādās gan labas, gan sliktākas lietas. Domāju, ka iestādei šādām vēsmām jāseko līdzi un varbūt pat pašai jāuzdod jautājumi, lai izprastu problēmas, kā arī jāatbild uz publiskajā telpā izskanējušajiem jautājumiem, jārod skaidrojums, kas arī kliedēs aizspriedumus. Jāatzīst, ka šī iestāde kopumā pēdējos desmit gados ir ļoti mainījusies uz labo pusi, un līdz ar to aug arī prasības pret to,» norāda I. Voika.
Providus plašsaziņas līdzekļu politikas pētniece Ilze Straustiņa uzskata, ka VID apriori vienmēr būs ar negatīvu pieskaņu, jo šī iestāde saistās ar nodokļu iekasēšanu. «Galvenais ir atrast veidu, kā skaidrot, ka nodokļu maksāšana dod labumu visiem un ka iestāde palīdz uzturēt valstī kārtību. Kampaņas veidošana diez vai ir risinājums, domāju, ka ikdienas komunikācija šajā gadījumā ir daudz svarīgāka,» viņa stāsta. Pētniecei piekrīt arī sabiedrisko attiecību uzņēmuma SIA Repute valdes priekšsēdētāja Iveta Antonišķe: «VID vienmēr saņems kritiku, bet to ir iespējams līdzsvarot ar maksimāli atvērtu komunikāciju, skaidrojot iedzīvotājiem pieņemtos lēmumus un rosinot būt līdzatbildīgiem pozitīvas bilances uzturēšanai valsts kasē.» Viņasprāt, lielisks piemērs veiksmīgai atvērtai komunikācijai ir Ceļu satiksmes drošības direkcija, kuru savulaik bargi kritizēja autobraucēji, bet pašlaik šīs iestādes reputācija ir visnotaļ pozitīva.
Atvērtas komunikācijas principam piekrīt arī SIA Komunikāciju aģentūra/Edelman Affiliate līdzīpašniece Signe Reinholde-Āboliņa. «Atšķirība starp privāto organizāciju un valsti ir tāda, ka biznesā jābūt paša uzņēmuma vēlmei komunicēt, bet valsts iestādēm tas ir pat pienākums,» skaidro eksperte.