Latvijas politikā bijušas tikai dažas spilgtas sievietes - 90. gados tāda bija viena no Latvijas ceļa līderēm Kristiāna Lībane, kura toreiz vēl nebija precējusies ar Andri Šķēli. Viņa bija iemantojusi gan sabiedrības, gan kolēģu labvēlīgu attieksmi. Iespējams, kā vienā, tā otrā rādītājā S. Āboltiņa vēl nav sasniegusi to līmeni, kāds bija K. Lībanei, bet ir pārspējusi viņu ietekmes ziņā. Un līdere - ne tikai Latvijā, bet pamanīta visā pasaulē - ir bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tieši V. Vīķe-Freiberga ir cilvēks, kurai S. Āboltiņa vēlētos līdzināties un «kuras modelis man patīk labāk».
Niša brīva nepaliks
Kad pirms referenduma bija svarīgi, lai kāds no politiskajiem līderiem iedvesmojoši uzrunātu tautu, pārliecinot iet uz referendumu un aizstāvēt latviešu valodu, Vienotībai nebija viegli šo pienākumi izpildīt. V. Vīķe-Freiberga ar savām intervijām bija liels atspaids valdošajai partijai. Saeimas priekšsēde S. Āboltiņa centās darīt visu iespējamo, bet viņas runās bija pārāk daudz saukļu un frāžu, kas cilvēkus var atstāt vienaldzīgus. No visa, ko S. Āboltiņa teica, daudziem vislabāk atmiņā varētu palikt pateicības vārdi tiem, kuri ar savām automašīnām palīdzēja cilvēkiem nokļūt vēlēšanu iecirkņos, kā arī inteliģences pārstāvjiem un garīdzniekiem. Ne politiķu, bet tieši viņu nopelns ir lielā aktivitāte referendumā, tagad atzīst S. Āboltiņa.
Valsts prezidents Andris Bērziņš ir mierīgas dabas cilvēks un netīko no augstām tribīnēm uzrunāt tautu un būt par tās līderi. No tādām iespējām izvairās arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Tā ir brīvā niša, kas paver iespējas S. Āboltiņai, un viņa to apzinās. Reizēm ietekme gan tiek iekarota, riskējot ar reputāciju, kā bija pēc 11. Saeimas vēlēšanām, kad ar zināmu viltu Vienotība atņēma Zatlera Reformu partijas priekšsēdim Valdim Zatleram solīto Saeimas priekšsēža posteni. S. Āboltiņai ir savs uzticamo cilvēku loks, kas šādās reizēs panāk vēlamo rezultātu. To vidū ir, piemēram, Jānis Reirs. Tiesa, S. Āboltiņa ir laba Saeimas priekšsēdētāja, prasmīgi vada sēdes un ir atvērusi parlamenta durvis visiem, kam par to ir interese. Viņa ir pieejama cilvēkiem, ikvienu iedrošinot ar draudzīgajiem smiekliem, kurus izmanto arī tad, lai prātā sagatavotu atbildi uz negaidītu jautājumu. Reizēm vēlmē spīkeri tuvināt tautai viņas padomdevēji pārspīlē, kā pirms nedēļas LOK izstādes atklāšanā Saeimā, mudinot viņu uzlikt uz skaisti veidotās frizūras olimpiešu dāvināto adīto cepuri.
Attiecību vēsturi - malā
«Es to Zatleru nožņaugšu,» reiz teikusi S. Āboltiņa. Kad V. Zatleram lūdz raksturot izjūtas, to dzirdot, ZRP priekšsēdis atsmej: «Nu un?!» Viņš ne uz vienu ļaunu prātu neturot, arī labi paziņas viens par otru kādreiz tā pasakot. Šo labvēlību V. Zatlers demonstrēja pāris dienu pēc tam, kad radio intervijā bija atzinis, ka valdības veidošanas laikā, runājot par tankiem, ar kuriem viņu varētu atturēt no sadarbības ar Saskaņas centru, to vairāk adresējis S. Āboltiņai, kura uzspiedusi savu viedokli. «Folklora nav vadāma,» tagad saka V. Zatlers. Arī referenduma nakts diskusiju dalībnieku vērojumi par viņa saspīlētajām attiecībām ar S. Āboltiņu politiķim šķiet maldinoši. Uzsverot vārdus «pēc referenduma», V. Zatlers norāda, ka abu attiecības ir labas. Pie šīs domas vēl jāpierod, jo nesen šķita, ka Vienotības trīs gadu mērķprogrammā ietilpst arī ZRP politiskā iznīcināšana.
«Mums ir sava attiecību vēsture, ko nevarētu nodēvēt par vieglu,» atzīst S. Āboltiņa. Kad V. Zatlers kā Valsts prezidents ierosināja Saeimas atlaišanu, tā bija neuzticība Vienotības premjeram un Saeimas priekšsēdei. Pēc vēlēšanām Vienotībai 33 deputātu vietā vairs bija tikai 20 deputātu. V. Zatlers nepievienojās Vienotībai, bet izveidoja savu partiju. Taču grūti nepiekrist tiem, kas uzskata - S. Āboltiņa bija tuvu politiskās karjeras sabrukumam. Kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību Vienotība nebūtu ilgi izturējusi, jo tās faktiskā ietekme bija mazāka nekā tagad. Saeimas atlaišana deva Vienotībai jaunu elpu - ar ZRP un Visu Latviju!-TB/LNNK premjera partija ir īstenojusi to, kas gadiem nebija izdevies.
«Solvita tāpat kā mēs labi apzinās, ka beidzot ir valdība, kas nostrādās visu Saeimas pilnvaru laiku,» teica V. Zatlers. Viņaprāt, Vienotības līderei piemīt neatlaidība, mērķtiecība un spītība, kas ir ļoti būtiski. ZRP priekšsēdis arī atceras, ka S. Āboltiņa bija Jaunā laika pirmajā kodolā un ir viena nedaudzajām, kas ir izturējusi - pēc JL šķelšanās to atjaunojusi un izveidojusi Vienotību. «Mūsu pēdējās sarunas ir bijušas, ka šī ir vienīgā optimālā koalīcija. Ja kāds domā, ka mums ir briesmīgs konflikts, mums tāda nav. To es varu apstiprināt,» teica S. Āboltiņa. Tikmēr sociālajos tīklos internetā izskan minējumi, vai Vienotībai, kuras premjers trešdien parakstīja vienošanos ar ZZS par sadarbību svarīgos ES jautājumos, nav arī kāds slepenais protokols ar ZZS. Sagadīšanās vai nejaušība, bet Viesturu Silenieku no Rīgas brīvostas valdes ZRP atbrīvoja laikā, kad S. Āboltiņa bija ārpus valsts. Viņa nepārprotami ir cilvēks, kas Vienotībā tur roku uz pulss un nosaka ļoti daudz ko, apstiprina politiķes kolēģi.
Aizstāvas no tribīnes
Trešdien Latvijas Radio Latgales ļaudis teica, ka gaidot S. Āboltiņas atvainošanos, jo esot nosaukti par zagļiem. Februārī telekanālam PRO 100TV Saeimas priekšsēde cilvēkus, kas vēlas valstī ievest vairāk cigarešu, nemaksājot akcīzes nodokli, salīdzināja ar marodieriem, atreferē apollo.lv. S. Āboltiņa atzīst, ka reizēm kļūst nesavaldīga, tajā vainojot situāciju, kas izveidojusies pirms un pēc referenduma. Viņa noliedz, ka tam būtu citi iemesli. Februāra vidū Saeimas sēdē, kad S. Āboltiņa runāja par Robežas likuma grozījumiem, teikto lielākā daļa, iespējams, nesaprata. «Tieši tāpat, kā zvērot no šīs tribīnes, jebkuram no jums varu parādīt savas telefona izdrukas, ka neesmu zvanījusi ne Valsts prezidentam, ne kādam viņa padomniekam,» sacīja S. Āboltiņa. Turpinot viņa teica, ka neesot pieņēmusi darbā savus radiniekus un ka viņas vīrs no 2003. gada ir Latvijas Auto izpildsekretārs. «Man likās svarīgi to pateikt, jo, apmelojot mani dažādos portālos, tiek aizskarts arī parlamenta prestižs,» sēdē piebilda Saeimas priekšsēde. Teikto, visticamāk, saprata tikai tie, kuri portālā pietiek.com bija lasījuši, ka prezidenta Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodotie likuma grozījumi, kas noteica elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu, iespējams, būtu devuši kādas priekšrocības spīkeres dzīvesbiedram Jānim Āboltiņam.
Pietiek.com bija aprakstīts arī gadījums, kad decembrī lielveikalā Sky&More S. Āboltiņa satikusies ar čečenu kopienas vadītāju, uzņēmēju Beslanu Abdulmuslimovu. Viņa Dienai skaidroja, ka tikšanās bijusi nejauša, apstiprinot, ka viņu pazīstot. 90. gadu beigās, kad S. Āboltiņa (tolaik Mellupe) strādāja Ārlietu ministrijā, Ingušijā tika nolaupīti Latvijas celtnieki. Toreiz B. Abdulmuslimovs palīdzējis ķīlnieku krīzes risināšanā. Vairāki politiķi pieļāva, ka uzņēmēja interesēs bijis publiskot šo tikšanos, jo uz viņa ietekmi labvēlīgi varētu atsaukties pazīšanās ar tāda līmeņa politiķi, kāda ir S. Āboltiņa.
Saeimas priekšsēde ik rītu ierodas darbā perfektā kostīmā un frizūrā, spēj izturēt neskaitāmas uzstāšanās. Kad Saeimas delegācija bija Gruzijā, viņa cēlās pulksten četros no rīta, pēc deviņiem jau izkāpa lidostā Rīga, bet 10.00 sagaidīja parlamentā savas ēnas - jauniešus, ar kuriem kopā pavadīja visu dienu. Tagad, kad viens no Vienotības līderiem Ģirts Valdis Kristovskis ir palicis ārpus politikas, V. Zatleram samazinājies sabiedrības atbalsts, bet V. Dombrovskis joprojām ir pieticīgs savās ambīcijās, S. Āboltiņai konkurentu nav, viņas karjeru var sagraut tikai daži riski - ja tiks zaudēta spēja saprast, kā jūtas cilvēki, kas balsoja par Vienotību, ja ietekmes nostiprināšanai tiks izmantoti negodīgi līdzekļi un ja tiks zaudēti sabiedrotie.