A. Vešņakovs šā gada 1. janvārī godinājis par kara noziegumiem notiesātā Kononova piemiņu. A. Kudors norādīja, ka vēstnieks labi izpratis, kāda būs lielas daļas Latvijas iedzīvotāju reakcija uz šādu soli, proti, negatīva. «Kononovs ir kara noziedznieks, un epizodes, kuras redzamas lietas izskatīšanā un ir pieejamas medijos, norāda uz zvērībām, sevišķi ar Krupniku, kura bija mātes gaidībās, šķiet, pēdējā mēnesī. Viņai uz brīdi izdevās izbēgt, bet viņu iemeta atpakaļ degošā mājā, kur viņa aizgāja bojā,» sacīja Kudors, retoriski vaicājot, «kurš var palikt vienaldzīgs, ko tādu dzirdot».
Eksperts arī norādīja, ka A. Vešņakovs ar šādu kara noziedznieka godināšanu demonstrējis cinismu, un piebilda, ka tā pēdējos gados ir Krievijas ārpolitikai klātesoša lieta. «Viņš labi apzinājās, ka latviešus tas sarūgtinās, saērcinās, un to darīja apzināti, lai parādītu, kāda būs Krievijas ārpolitika Latvijā 2016. gadā - konfrontējoša,» sacīja A. Kudors. Viņš arī vērsa uzmanību, ka Krievija ieņēma apzināti stūrgalvīgu un mērķtiecīgu pozīciju, ka nevar tiesāt tos, kas karojuši uzvarētāju pusē.
«Bet Kononova notiesāšanas moments, kurā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) sākumā lēma par labu, bet pēdējais spriedums bija par sliktu, ir principiāls precedents, ka jāskata arī kara noziegumi, kurus izdarījuši tie, kas karoja uzvarētāju pusē,» sprieda A. Kudors.
Vaicāts, vai nepieciešama kāda reakcija no Latvijas puses, tostarp Ārlietu ministrijas, viņš sacīja, ka tieši to Krievija arī vēlas. «Viņi taču ļoti labi apzinās reakciju. Viņi vēlas konfrontāciju, it kā tautiešu diskriminācijas jautājumu. Krievijas puse Kononovu rāda kā tādu mocekli, kas iederas tās lielajā stratēģiskajā stāstījumā. Ka baltieši un ukraiņi ir tādi kā neonacisti, kas vajā padomju partizānu,» viņš sacīja.
Kudors gan norādīja, ka reakcija no Latvijas šajā situācijā nenāktu par sliktu, taču to būtu nepieciešams vispārināt, nenorādot tikai uz vienu attiecīgu gadījumu. «Kopumā vairāk jādomā par Krievijas tautiešu politiku kā kompleksu lietu, kā Latvijai reaģēt un mazināt Krievijas destruktīvo ietekmi šeit,» viņš sacīja, piebilstot, ka Latvijas oficiālā pozīcija līdz šim bijusi tāda, ka šos jautājumus nevajadzētu pārlieku cilāt.
«Bet tas bija līdz Krimas aneksijai. Tagad Rietumos vairs neuztver par baltu patiesību visu, ko Krievija runā par citu valstu attieksmi pret viņu diasporām, jo hibrīdkarš Ukrainā daudziem Rietumos parādīja, ka Krievijas diplomāti iepriekš dezinformējuši Rietumus par šo situāciju,» sprieda A. Kudors, vienlaikus vēršot uzmanību, ka Latvijas diplomātiskais resurss nav tik liels, kāds tas ir Krievijas pusei.