Ikvienam var gadīties situācija, ka pazūd mājdzīvnieks un pēc tam tas var nonākt patversmē. Oficiāli reģistrētām patversmēm ir pienākums nodrošināt noteiktas dzīvnieku labturības prasības, sniegt veterinārmedicīnisko aprūpi, veikt šī dzīvnieka reģistrēšanu, saimnieka meklēšanu, ievietojot informāciju plašsaziņas līdzekļos. Prasību ievērošanu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Savukārt, ja vieta nav reģistrēta kā patversme vai turēšanas vieta, tad uz to šie noteikumi neattiecas un PVD to pārbauda tikai tad, ja ir saņemtas sūdzības.
Šādu nereģistrētu patversmju problēmu Latvijā atzīst PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Iveta Kociņa. Un izrādās, ka arī pašvaldības uztur vai slēdz līgumus ar šādām dzīvnieku turēšanas vietām. Vismaz viena tāda atrodas Balvos. Klaiņojošie bezsaimnieka dzīvnieki šeit tiek ievietoti voljeros, pastāstīja to uzturētājs - novada pašvaldības aģentūras San Tex direktors Uldis Sprudzāns. Dzīvniekiem tiekot nodrošināts uzturs, veterinārmedicīniskie pakalpojumi, iespēju robežās tiek meklēti saimnieki. Finansiālu apsvērumu dēļ šī dzīvnieku turēšanas vieta gan nav reģistrēta kā patversme, jo tad būtu nepieciešams meklēt jaunas telpas, lai izpildītu Ministru kabineta noteikumos minētās prasības, atzina U. Sprudzāns, neizslēdzot iespēju, ka kādreiz tas tiks darīts. Nesen esot bijusi arī PVD pārbaude. I. Kociņa apstiprināja, ka konstatēti nelieli pārkāpumi un tiek apsvērta šīs vietas reģistrācija. Tikmēr Balvu novada pašvaldības vadītājs Andris Kazinovskis (LZS) norāda, ka pašvaldība risina klaiņojošo dzīvnieku problēmu «savu finansiālo iespēju robežās».
Nav būdas ziemai
Latvijā ar klaiņojošo dzīvnieku izmitināšanu nodarbojas arī privātpersonas, biedrības, lūdzot cilvēkus ziedot līdzekļus to uzturēšanai, taču ne visas ir reģistrētas kā patversmes. PVD, kontrolējot šādas vietas, ja ir saņemts iesniegums, dažkārt atklāj pārkāpumus. Tādi konstatēti dzīvnieku aizsardzības biedrības (DzAB) Ķepu ķepā dzīvnieku turēšanas vietā Ozolnieku novadā, kur pašlaik pagaidu mājas ir dotas 90 suņiem un 40 kaķiem. Ārā dzīvojošajiem suņiem šeit nav nodrošinātas ziemas apstākļiem piemērotas būdas, ir problēmas ar sanitāri higiēnisko prasību nodrošināšanu. Ķepu ķepā dibinātājas Iveta un Gundega Bideres gan Dienai apliecināja, ka pašlaik tiekot strādāts pie šo jautājumu risināšanas, daži konstatētie pārkāpumi jau novērsti, sagādātas septiņas būdas, taču kā patversmi šo vietu pagaidām neplāno reģistrēt.
Šādas vietas darbojas kā patversmes, taču, tā kā nav reģistrētas, tām domātās prasības var arī neievērot, Dienai norādīja reģistrētas patversmes Labās mājas vadītāja Astrīda Kārkliņa, piebilstot: «Neviens nevar zināt, kā dzīvnieki tiek turēti, ar ko tiek baroti, vai tiek iemidzināti uzreiz vai pēc 14 dienām.» Taču konkrētais suns varbūt ir vesels un tam varētu atrast saimniekus.
«Ja bezsaimnieka dzīvnieki tiek turēti nereģistrētā patversmē, tad tā ir nelegāla darbība,» norādīja I. Kociņa. Kā liecina līdzšinējā pieredze, šādās vietās var būt problēmas ar sanitāri higiēnisko prasību, veterinārmedicīniskās aprūpes, dokumentu legālās aprites un dzīvnieku reģistrācijas nodrošināšanu. Taču piereģistrēt šādas vietas PVD var tikai tad, ja tiek izpildītas Ministru kabineta noteikumu Nr. 407 prasības. Cik daudz varētu būt šādu nereģistrētu patversmju, nav zināms.
Pilnveidos likumdošanu
Lai uzlabotu esošo situāciju, pagājušajā nedēļā Rīgā tikās 11 oficiāli reģistrēto patversmju pārstāvji. Sadarbībā ar PVD nolemts sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem, lai panāktu, ka šādas vietas vai nu reģistrējas, vai izpilda visas patversmēm noteiktās prasības. Pašvaldības drīkstētu slēgt līgumu par klaiņojošo bezsaimnieka mājas dzīvnieku izmitināšanu tikai ar oficiāli reģistrētām patversmēm, uzskata patversmes Dzīvnieku draugs pārstāve Laura Karnīte. L. Karnīte un A. Kārkliņa arī ir pārliecinātas, ka PVD varētu aktīvāk vērsties pret šādu nelegālu vietu pastāvēšanu jau esošās likumdošanas ietvaros. I. Kociņa gan norāda, ka dienests to dara, taču to stingrāk nepieciešams noteikt likumā. Zemkopības ministrijas pārstāve Inga Kronenberga gan uzsver, ka pašvaldībām arī pašlaik tas ir jādara. Vienlaikus ministrija esot atvērta priekšlikumiem par normatīvo aktu bāzes uzlabošanu.