Emocionālā, jaunības enerģijas pārpilnā noslēgumkoncertā Arēnā Rīga, skanot dažādu kontinentu tautu un autoru populārām dziesmām - no latviešu komponista Ērika Ešenvalda radītās Koru olimpiādes zīmes My Song līdz pat Eltona Džona, Maikla Džeksona un grupas ABBA hītiem -, starptautisks kopkoris svētdienas vakarā izdziedāja un teju vai izdejoja savas atvadas no VIII Pasaules koru olimpiādes.
Pasaules dimensija
VIII Pasaules koru olimpiāde, kas no 9. līdz 19. jūlijam Rīgā pulcēja piecu kontinentu 73 valstu 460 koru ar 27 000 dalībniekiem, ir arī vērienīgākais Latvijā pieredzētais kultūras notikums. Tas darīja Rīgu par pasaules koru galvaspilsētu - Latvijā, kas sevi apliecinājusi par koru lielvalsti. Atšķirībā no starptautisko konkursu prakses koru olimpiādes tiek rīkotas kā festivāli - lai draudzīgā koru sacensībā apliecinātu kultūras daudzveidību un kopā dziedāšanas nozīmīgumu. Pasaules kultūru daudzveidību visā krāšņumā atspoguļoja koncerti, meistarklases, semināri, dalībnieku gājiens un konkursi 29 kategorijās, turklāt šo skaitli jāpareizina ar divi, jo sacensības norisinājās divos līmeņos - čempionu un atklātajā konkursā.
«Tas bija ļoti liels pārdzīvojums, kas izrāva no zināma pesimisma un ļāva mazliet atdzīvoties. Tik liela, internacionāla kultūras sajūta Rīgā nav bijusi Latvijas neatkarības gados vispār. Ir liela pacilātība un ticība, ka mazā valstī arī var kaut ko izdarīt, tikai nevajag aizlaist postā muzikālo audzināšanu,» tā savos personiskajos Koru olimpiādes notikumu vērojumos dalījās noslēgumkoncertā man tieši blakus sēdošais akadēmiķis Jānis Stradiņš. «Šeit šovakar bija pasaules dimensija, kuras pietrūka koncertā Mežaparkā. Protams, pasaule ir daudz dinamiskāka par mums, to redz uzreiz. Bet man liekas, ka latviešiem ir paveicies ar kora tradīcijām. Nākotne mums ir, taču ir jāturpina skatīties pasauli, nepazaudējot sevi,» teica J. Stradiņš.
«460 koru, vairāk nekā 800 konkursu uzstāšanos, 71 000 maltīšu ēdināšanas centrā, gandrīz 80 000 nakšņošanu un tūkstošiem kilometru pārbraucienu - viss ir noorganizēts augstā līmenī, par ko esmu ļoti pateicīgs,» Ginters Tīčs slavēja kvalitatīvo un precīzo organizatorisko darbu olimpiādes gaitā. Runājot ar koru dalībniekiem, viņš personiski pārliecinājies, ka kori ir apmierināti. Tā arī ir dziesmoto olimpisko spēļu galvenā jēga - kori satiekas, sacenšas, ieklausās cits citā un gūst labu iespaidu par zemi, kurā ieradušies. Arī Dienas sastaptie dziedātāji no Ķīnas, Venecuēlas, Indonēzijas un citu valstu koriem, pauda, ka ir lielā sajūsmā par Rīgā pavadītajām dienām un vēlētos Latvijā atgriezties atkal. «Mums šeit tik ļoti patika, ka nemaz negribas braukt prom,» cits pār citu skaļi sauca Indonēzijas Mazmur Chorale kora dalībnieki, priecādamies, ka mājup ceļos tikai otrdien un vēl paspēs pabaudīt Latviju. Koris ir arī viens no olimpiādes konkursu veiksminiekiem un ir gandarīts par izcīnīto čempiona titulu. Tas iegūts Gospeļu dziedāšanas sacensībā pašā pēdējā konkursu dienā.
Visvairāk medaļu Latvijai
«Šī bija iespēja paskatīties uz koru daudzveidību pasaulē, un ir mazliet skumji, ka tik drīz mēs neko tādu šeit vairs neredzēsim,» noslēguma preses konferencē atzina Pasaules koru olimpiādes mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags. Demonstrēto augsto māksliniecisko kvalitāti, viņaprāt, apliecina arī tas, ka žūrija astotās olimpiādes dalībniekiem piešķīrusi rekordlielu medaļu skaitu.
Latvijas kori Pasaules koru olimpiādē čempionu sacensībās izcīnījuši visvairāk medaļu un čempiona titulu. Kopā mūsu koru gūto panākumu raža ir seši čempiona tituli un 54 medaļas (no tām 29 zelta un 25 sudraba), kas izcīnītas augstākajā sacensību līgā. Savukārt atklātajā konkursā Latvijas kori saņēmuši 30 zelta, 19 sudraba un trīs bronzas diplomus, turklāt pieci kori kļuvuši par savas kategorijas uzvarētājiem. Nākamās veiksmīgākās dalībvalstis ir Krievija ar iegūtajām 46 medaļām un Ķīna ar 44 medaļām.
«Mēs jūtamies ļoti pateicīgi, mēs iemīlējām šo zemi! Rīga ir ļoti skaista pilsēta. Šeit mēs sastapām ļoti laipnus, ļoti atsaucīgus cilvēkus, un te var elpot svaigu gaisu,» sastapta pie Rīgas Kongresu nama, stāstīja viena no Ķīnas Hunaņas provinces Čanša pilsētas kora Hunan Zhinqing Art Troupe dziedātājām Veja Sjaočena. Tiesa, daudz laika ekskursijām neesot bijis, jo koris piedalījās trijās čempionu sacensībās, iegūstot vienu bronzas un divas zelta medaļas. «Rīgā arī mazliet atpūtāmies no karstuma, kāds būtu mūsu mājās. Esam ar kori jau bijuši ASV un Austrālijā, bet šis bija mūsu pirmais ceļojums uz Eiropu. Es noteikti gribētu atkal atbraukt, jo te pat karavīri ir ļoti laipni,» piebilda šī kora dziedātājs, universitātes profesors Šu Dži Jans. No Ķīnas uz olimpiādi Rīgā bija ieradušies 84 kori.
Lieliskais jauniešu koris Niￃﾱos Cantores de la Orquesta Sinfￃﾳnica Juvenil y Camerata Larense no Venecuēlas vēl tikai svētdienas rītā uzzināja, ka titulēts par čempionu jaukto koru grupā. «Varam palepoties, ka izcīnījām arī sudrabu kategorijā sakrālā mūzika un zeltu folklorā un mums labi veicās arī iepriekšējās Pasaules koru olimpiādēs Sinsinati un Grācā. Mēs mācāmies konservatorijā un dzīvojam tajā pašā Barkisimeto pilsētā, kurā dzimis pasaulslavenais jaunais diriģents Gustavo Dudamels, viņš daudzas reizes ir diriģējis arī mūsu kori,» stāsta kora puiši Marsjels Ečeverija un Omars Paess. «Visbrīnišķīgākais, ko piedzīvojām un atklājām, bija jūsu dziedāšanas kultūra. Tas ir patiešām kas sevišķs. Dziedājām arī kopkorī Mežaparkā: kad sākās negaiss, devāmies prom, taču atgriezāmies. Dziedot sajutām, ka Saule. Pērkons. Daugava ir tas pats, kas mums Venecuēlā dziesma Alma Janera - par būtisko, kas ir vienīgi mūsu zemē. Es gribētu palikt un dziedāt šeit, Latvijā!» izsaucās Marsjels. Pasaules koru olimpiādes tiek notiek reizi divos gados, nākamā notiks Krievijā, Sočos.