Viņš ne vien uz Latviju atvedis Krājbankas akcionāra Vladimira Antonova tēvu, kurš ticies ar medijiem, bet arī sācis dot padomus amatpersonām, kas ar Krājbanku būtu darāms. Viņš pats uzsver, ka nekādu interešu viņam neesot - esot vien Antonovu ģimenes sens paziņa. Zīmīga ir viņa krasi atšķirīgā attieksme pret Vienotības pārstāvjiem - Valdi Dombrovski viņš slavē, Solvitu Āboltiņu un Edgaru Jaunupu skarbi kritizē, bet Gati Kokinu ņem līdzi uz Londonu pie Antonoviem.
Banka jāsanē
«Banka ir jāsanē, un neviens nedrīkst zaudēt naudu,» tā trešdien Latvijas Radio ierakstā ēterā teica B. Abdulmuslimovs. Tieši pie viņa birojā otrdien notika vairākas intervijas ar V. Antonova tēvu Aleksandru. Kā konsultants piesaistīts sabiedrisko attiecību speciālists, savulaik toreizējā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša biroja vadītājs Jurģis Liepnieks, kurš, lai arī tika novērots klātesot vismaz vienā no intervijām, savu iesaistīšanos Dienai komentēt nevēlējās. B. Abdulmuslimovs Dienai paskaidroja, ka J. Liepnieku iepazīstinājis ar A. Antonovu, jo bijis svarīgi, lai Krājbankas akcionāra tēvam Latvijā būtu vislabākie speciālisti un eksperti, kas palīdzētu komunicēt ar sabiedrību, turklāt viņš uzskata J. Liepnieku par vienu no pieredzējušākajiem politikas un sabiedrisko attiecību ekspertiem Latvijā, kā arī par savu draugu.
Pārtraucis pusvārdā LR1 interviju ar A. Antonovu, B. Abdulmuslimovs klāstīja savu viedokli par Krājbankas glābšanu, tajā skaitā ierosināja maksātnespējas administratora vietā iecelt bankas uzraudzības komisiju, kurā darbotos Drošības policijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienesta, kā arī citu tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji un finanšu sektora speciālisti. Kredītiestāžu likums gan šādu iespēju neparedz - maksātnespējas administrators var būt tikai FKTK ieteikta un apgabaltiesas apstiprināta fiziska persona vai arī zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas iesaka konkrētu personu administratora amatam.
«Ja kāds vēlas meklēt partijām papildus ienākumus, no Krājbankas neviens zagt neļaus,» norādīja B. Abdulmuslimovs. Viņš piebilda, ka «varbūt Solvita Āboliņa (Vienotība - red.) vēlējās, lai starpnieks ir (Edgars) Jaunups, bet tas nenotiks». B. Abdulmuslimovs jau iepriekš E. Jaunupu publiski nosaucis par ietekmīgu personu un «reālo oligarhu». Pats E. Jaunups Dienai taisnojas, ka nekad dzīvē ar čečenu uzņēmēju neesot saticies. «Ja saņemu kritiku no viena vai otra uzņēmēja, to uztveru kā signālus, ka ar manu politisko darbību viss ir kārtībā - drīzāk mulstu, ja mani lielītu,» teica E. Jaunups. Par citu Vienotības pārstāvi, premjerministru Valdi Dombrovski, B. Abdulmuslimovs gan iepriekš intervijā Dienai izteicās atzinīgi, norādot, ka «Krājbankas jautājumā mums vajag uzslavēt Dombrovski un viņa valdību».
Pats banku pirkt negrib
A. Antonovs medijiem vairākkārt paudis, ka banku vajadzētu glābt un sākt sanāciju (ar plānveidīgu likumīgu pasākumu kopumu novērst tās bankrotu, atjaunot maksātspēju un apmierināt kreditoru prasījumus - red.). A. Antonovs arī klāstījis, ka pie bankas problēmām vainojamas vārdā nenosauktas personas, kuras 2008. gadā izdarījušas spiedienu uz banku, lai tā kreditē airBaltic, pretējā gadījumā vairāki uzņēmumi savus depozītus izņems. «Tie ir politiķi, spriežot pēc visa, joprojām ar lielu ietekmi, valdībā viņu, manuprāt, nav,» intervijā teica A. Antonovs, tomēr konkrētus uzvārdus nosaukt atteicās. Ainārs Šlesers, kurš 2008. gadā bija satiksmes ministrs, kategoriski noliedz, ka no Satiksmes ministrijas puses būtu izdarīts kāds spiediens. «Manā laikā airBaltic netika izsniegts neviens kredīts, arī valsts airBaltic nevienu santīmu neieguldīja,» otrdien Dienai klāstīja A. Šlesers.
Plašāka sabiedrība par uzņēmēja B. Abudulmuslimova ieinteresētību Krājbankas lietā uzzināja, kad izskanēja informācija par četru latviešu vizīti Londonā pie tēva un dēla Antonoviem. Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, kurš decembra sākumā kopā ar B. Abdulmuslimovu un juristiem Ventu Vidžus un Gati Gžiboski devās uz pārrunām, stāsta, ka brauciena mērķis bijis panākt, ka Antonovi sāk kontaktēties ar Latvijas varas iestādēm, kas arī izdevies. Viņš stāsta, ka abi advokāti devušies pie V. Antonova, lai nodrošinātu kriminālaizstāvību, pašu G. Kokinu piesaistījuši kā speciālistu finanšu lomā. «Viņi sen bija pazīstami ar Aleksandru (V. Antonova tēvu - red. piez.), attiecīgi sarunas bija auglīgākas,» Dienai apgalvo G. Kokins. Viņš kategoriski noliedz, ka sarunu gaitā būtu bijušas nojaušamas B. Abdulmuslimova intereses Krājbankā. Vienotība gan sava biedra vizīti ir kritizējusi, un trešdien partijas ētikas komisija viņam izteica nosodījumu, jo G. Kokins ar savu rīcību metis ēnu uz partiju. Pats viņš norādījis, ka darbojies tikai kā privātpersona.
B. Abdulmuslimovs, lai arī atcēla iepriekš norunāto tikšanos klātienē, Dienai atbildēja rakstiski, noliedzot, ka viņam būtu kādas konkrētas intereses Krājbankā: «Man nav nekādu personisku interešu šajā lietā. Ja ir iespējams palīdzēt atgūt kādus līdzekļus un veicināt sadarbību starp pusēm, tad esmu priecīgs palīdzēt.» Viņš sarakstē arī noliedz, ka viņam Krājbankā būtu palikuši kādi naudas līdzekļi, kā arī viņam neesot ieinteresētības iespējamā Krājbankas iegādē: «Vēlos palīdzēt Latvijas valstij kopā ar Antonovu ģimeni atrast vislabāko iespējamo risinājumu šajā situācijā ar LK un airBaltic.»
Saeimas deputāts Klāvs Olšteins izteicies, ka šādu B. Abdulmuslimova aktivitāti derētu vērtēt Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām. «Ceru, ka nav pamata baumām, ka tur ir pārdalīti bankas pārvaldīto uzņēmumu aktīvi,» Dienai teica K. Olšteins.