lv_, kā arī vietni Autodetektivs.lv un tāda paša nosaukuma lapu sociālajā tīklā Facebook, kur atmasko negodīgus lietotu mašīnu tirgoņus. Ne tikai tos, kuri attin odometru rādījumus, bet arī tā dēvēto frankenšteinu jeb no dažādiem avarējušiem auto sakomplektētu braucamo izplatītājus. Lapa bauda popularitāti, komentāros zem bildēm atsevišķi cilvēki atklāj, ka konkrētos auto jau bija paguvuši apskatīt iegādes nolūkā, līdz ieraudzījuši Agra izmeklēšanas rezultātus. Viņš pats norāda, ka auto detektīvs var būt ikviens - piepūles tik vien, kā ievadīt noskatītās mašīnas VIN jeb unikālo sērijas numuru interneta datu bāzē. Jāatzīmē, ka, pēc Agra novērojumiem, Latvijā sludinājumos VIN pieejami vien piektdaļai auto: «Ja pārdevējs izvairās to atklāt arī tiešā komunikācijā ar ieinteresēto pircēju, tad viss skaidrs! VIN numuru pārsist teorētiski var, taču tas ir ļoti sarežģīts darbs.»
Pārsteigums iekšpusē
«Viens saimnieks Vācijā, bet izbraucis cauri Lietuvai,» Agris kādā bildes parakstā ironizē par portālā ss.lv ievietotu sludinājumu, kurā redzams elektriski zils BMW. Agris datu bāzē atradis foto, kurā šīs pašas mašīnas sadragātā priekšpuse iemūžināta pēc nopietnas avārijas. Secināms, ka izdarīgie lietuviešu meistari auto augšāmcēluši, atdevuši tam kādreizējo spozmi un nosūtījuši tirgot uz Latviju. Speciālisti gan atzīmē, ka mašīnām - «frankenšteiniem» esot būtiski drošības riski un nevarot zināt, vai nenosakāmu mehāniķu radošā konstrukcija izturēs līdz pirmajai vizītei apskates stacijā. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāve Agnese Korbe atklāj, ka apskašu laikā tiek konstatētas virsbūves vai to detaļu metināšanas pēdas - pārsvarā gadījumos, kas saistīti ar virsbūves remontu vai kādas atsevišķas lielākas vai mazākas virsbūves sastāvdaļas nomaiņu pēc satiksmes negadījuma. Tomēr reizēm šāda informācija automobiļa īpašniekam ir negaidīta - ka no virspuses perfektajam auto daļa virsbūves izrādās nomainīta un īstenībā tas bijis «sists».
Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš aģentūrai LETA norādīja, ka premium klases automobiļi vecumā līdz pieciem gadiem ar defektiem tiek tirgoti par cenu, kas spēj iekārdināt pircēju. Viņš arī piebilda, ka ekspluatācijas vēstures noklusēšana un odometru grozīšana esot divas būtiskākās problēmas lietoto auto tirgū: «Automašīnas, kurām nav «noskrūvētu» odometru, ir mazākā daļa.» Arī Agris norāda, ka situācija esot satraucoša, turklāt to neesot iespējams risināt arī ar likumu grozījumiem, jo daudzām mašīnām nobraukums tiekot attīts vēl pirms reģistrācijas Latvijā: «Man ir naiva cerība, ka situāciju mainīs cilvēku informētība [par iespējām uzzināt patieso nobraukumu], jo tad nebūs jēgas neko tīt.» Agris novērojis, ka krāpšanās īsteno vienas un tās pašas personas - to iespējams noteikt pēc sludinājumos norādītās kontaktinformācijas: «Ja viņš izdara to vienreiz, būs arī nākamā un aiznākamā reize.» Facebook lapā Auto detektīvs redzams, ka odometrs tiek attīts vidēji par simt tūkstošiem kilometru, tomēr netrūkst pārdevēju, kuri iet uz pilnu banku un nobraukumu samazina divkārtīgi. Kāds Volvo spēkrats, ko piedāvā portālā ss.lv, nokalpojis 380 tūkstošu kilometru garumā, taču sludinājumā tiek uzdots par jaunu «kumeļu» ar 147 tūkstošiem kilometru noskrējienu.
Vai risks attaisnosies?
Gada sākumā Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz administratīvo atbildību un naudas sodus par transportlīdzekļu nobraukuma rādītāju mainīšanu. Fiziskajām personām sods būtu līdz simtam eiro, savukārt juridiskajām - līdz tūkstotim eiro. Divkārt lielāki sodi plānoti par odometra rādījumu izmainīšanas pakalpojumu piedāvāšanu vai reklamēšanu. Priekšlikumus izstrādājis deputāts Kārlis Seržants (ZZS). Jāsaka, ka situācijā, kad datu bāzes ļauj ātri atmaskot krāpniekus, tā būtu iespēja likumsargiem bez lielas piepūles papildināt valsts budžetu.
CSDD pārstāve A. Korbe pauž iestādē pastāvošo viedokli, ka odometru jautājumā Latvija jau pavirzījusies tālāk nekā citas Eiropas valstis: «Savukārt, lai būtu iespējama informācijas apmaiņa par nobraukumiem valstu starpā, jautājums tiek risināts arī Eiropas līmenī.» I. Rūtiņš gan sacījis, ka pagaidām Eiropas Savienībā (ES) šajā jomā esot «bardaks».
Latvijā lietotu auto tirdzniecībai potenciāls ir liels - šādu viedokli 2014. gada Auto nozares forumā pauda I. Rūtiņš, izceļot trīs iemeslus: auto blīvums uz ceļiem (60 procentu no vidējā ES), novecojošs autoparks (par 40 procentiem vecāks nekā ES vidējais) un mazs tā aprites ātrums. I. Rūtiņš bija izpētījis, ka valstī tirdzniecībā vienlaicīgi atrodoties ap 30 tūkstošiem lietotu auto, vidējā prasītā cena - 4500 eiro. 2013. gadā ieņēmumos tikuši deklarēti vien 60-75 procenti lietotu auto pārdošanas darījumu.
Saskaņā ar Auto asociācijas aplēsēm 2013. gadā puse lietoto auto Latvijā ievesti no Vācijas, kam seko Itālija, Beļģija un Francija. «Auto detektīvs» Agris atklāj: «Saņēmu atskaiti no datu bāzes, ka šogad jau 70 tūkstošu sistu mašīnu no Francijas eksportētas uz citām Eiropas valstīm, pārsvarā Lietuvu, kas skaitās lielākā «bedre», kur mašīnas taisa kopā no nekā. Kopumā Lietuvā reģistrēts divreiz vairāk transportlīdzekļu nekā Latvijā.» Mūsu valstī pērn bija reģistrēti 657 tūkstoši vieglo auto, kas ir par 20 tūkstošiem vairāk nekā pirms četriem gadiem. No visiem vieglajiem auto lielākais vairums jeb 590 tūkstošu ir iedzīvotāju privātā īpašumā, pārējie - reģistrēti uzņēmumiem.