«Tas, ka šobrīd jābūt papildus piesardzīgiem, ir loģiski, tas attiecas arī uz bankām, taču katrs gadījums būtu jāvērtē atsevišķi, noteikti ir mājsaimniecības, kas var atļauties kredītus ņemt arī tagad,» spriež Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. Viņš arī norāda - jau tagad kreditēšana vairāk attiecas uz uzņēmumiem, kuru kredīti ir 80% no visas kredītu summas, un tikai 20% ir privātpersonas. Līdz ar to var spriest, ka, pat ja privātpersonas naudu bankās vairs neizņemsies, kopējais kredītu tirgus nozīmīgas izmaiņas nepiedzīvos.
Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš uzskata, ka vispārināt un sadalīt laiku, kurā vajag aizņemties un kurā nevajag, nebūtu pareizi. «Cilvēki ņēma kredītus arī 2009. gadā, ekonomikas zemākajā punktā - šiem kredītiem ir visaugstākā maksāšanas kvalitāte,» norāda Dz. Kalniņš. Taču viņš atgādina - skatoties uz kredītu kā uz daļu no sava personiskā vai mājsaimniecības budžeta, jāņem vērā uzkrājumu «drošības spilvens» un reāli jāizsver sava konkurētspēja darba tirgū. Nepieciešamību pēc «drošības spilvena» atgādina arī DNB bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa, turklāt kredītriski jāizvērtē piesardzīgi, arī tām mājsaimniecībām, kuru ienākumi pašlaik ļautu segt noteikta apmēra kredītmaksājumu - tāpēc, par attīstību domājot, jāaizņemas apdomīgi.
Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Lejiņa atzīst, ka bankā novērots - interese par kredītiem ir zemāka, tomēr Nordea turpina tos izsniegt, šogad pirmajos trīs ceturkšņos jauni mājokļu kredīti izsniegti teju 100 mājsaimniecībām ik mēnesi, kas kopumā veido 32,6 miljonus latu. Viņa arī norāda - jau iepriekš banka rīkojusies gana piesardzīgi, kā rezultātā Nordea problemātisko kredītu īpatsvars kredītportfelī kopumā ir gandrīz trīs reizes zemāks nekā tirgū.