«Diemžēl uzdevumu neizpildījām, un tas ir galvenais, kas man jāpasaka,» drūmu sejas izteiksmi uz minora nots K. Lipmans iesāka savu runu Latvijas medijiem pēc pasaules čempionāta pēdējās spēles ar Zviedriju. Nepatīkamo atziņu Lipmana teiktajā bija vairāk. LHF prezidents vēlreiz atkārtoja, ka gaidījis vairāk no KHL spēlējošajiem hokejistiem, un nekautrējās nosaukt arī divas personas - Jāni Spruktu un Miķeli Rēdlihu. Jau pirms tam intervijā Dienai Lipmans bija izteicies, ka dažu pēc gada izlasē nebūšot, un to atkārtoja vēlreiz. Uzvārdi gan netika atklāti. Tomēr vairāk par visu interesēja, kas notiks ar izlases galveno treneri Tedu Nolanu.
«Ja uzdevums nav izpildīts, tad tā tas ir. Pērn līdzīgā situācijā atbrīvojām visu personālu. Izvērtējot lietas, jābūt principiāliem,» pēc šāda Lipmana izteikuma nepārprotami jāsaprot, ka Nolanam ar palīgiem netiks piedāvāts turpināt darbu, tomēr galavārds jāsaka LHF valdei. Izlases galvenajam trenerim līgums beidzoties 1. jūnijā. Ik pa laikam Lipmans gan iestarpināja «negribu viņam neko pārmest, viņš saprot spēli» vai arī «zinu, ka viņam darbu piedāvā divi NHL klubi».
Kirovs laikam gan pārteicās, jo it kā bija domājis KHL klubus. Tajā pašā laikā turpinājās norāde uz Nolana trūkumiem. «Ja pastrādās divus trīs gadus Eiropā, tad varbūt būs gatavs. Man tas bija šoks, redzot, ka spēlētāji uz čempionātu ierodas ar sievām un bērnu ratiņiem. Kanādas un ASV izlasēs tā notiek, jo viņi ir īsti profesionāļi, bet mūsu hokejisti tam vēl nav gatavi. Tas ir vēl tālu no mūsu spēlētāju šodienas filozofijas.»
Pārmetumus saņēma arī Nolana palīgi Artis Ābols un Viktors Ignatjevs. Abu pienākums esot bijis saliedēt komandu. «Ja runājam par disciplīnu, tad komandai ir jābūt vienotai, kā ģimenei jāturas kopā. Uzskatu, ka tas bija tiešais abu palīgu Ābola un Ignatjeva pienākums.»
Nolanam jau pirmajā darba gadā latiņa bija nolikta neierasti augstu - jāsasniedz ceturtdaļfināls. Salīdzinājumam, Oļegam Znarokam 2007. gadā tika izvirzīts uzdevums ieņemt 10. vietu, bet Maskavā bija 13. vieta. Par Nolanu veiksmīgāk darbu izlasē sākuši tikai divi treneri - Leonīds Beresņevs, kura vadībā bija uzvara B grupā un 7. vieta 1997. gadā debijas reizē elitē, kā arī Herberts Vasiļjevs, kuram esot pie izlases stūres bija saviļņojošā 8. vieta Sanktpēterburgā. Zviedra Kurta Lindstrēma vadībā pirmajā gadā (2002) Latvija ieņēma 11. vietu. Viengadnieks (2006) Pjotrs Vorobjovs Rīgā avārijas režīmā sarūpēja 10. vietu.
Sākot darbu Latvijas izlasē, pats Nolans gan arī izrunājās, ka mērķiem jābūt augstiem līdz pat medaļu spožumam. Tagad viņš saka ko citu. «Pozitīvi ir tas, ka Latvijā ir virkne jaunu un perspektīvu spēlētāju, arī labu spēlētāju 25, 26 un 27 gadu vecumā. Tomēr, lai cīnītos par medaļām, ir vēl ļoti daudz darāmā.»
Nolana liktenis tiks izlemts Latvijas Hokeja federācijas valdes sēdē, kas varētu notikt jūnijā.