Vietējos pārņēmis sašutums, un viņi pārmet varai, ka tā varējusi novērst augsto upuru skaitu, ja vien laikus brīdinātu par tuvojošos nelaimi.
Pēc prezidenta Vladimira Putina pavēles, uzsākta notikušā izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai traģēdijas sekās vainojama amatpersonu nolaidība.
Sirēnas kavējās
Plūdi Krasnodaru pārņēma vēlā piektdienas vakarā, kad liela daļa iedzīvotāju jau gulēja. Aptuveni pusstundas laikā applūda tūkstošiem māju, un ļaudis meklēja glābiņu uz ēku jumtiem un kokos. Vissmagāk skarta Krimskas pilsēta, kurā spēcīgā plūdu straume dažviet sasniedza vairāku metru atzīmi un vietējo stadionu pārvērta ezerā. Krimskā atrasti vismaz 160 bojāgājušo, taču upuru skaits, visticamāk, augs, jo turpinās glābšanas darbi.
Krievijas mediji pirmdien pārmeta varai, ka katastrofu varēja iepriekš paredzēt. Jau vairāk nekā mēnesi reģionu plosīja spēcīgas lietusgāzes, taču nebijis ne ziņas par plūdu iespējamību. Arī trauksmes sirēnas izskanējušas novēloti, turklāt televīzijas brīdinošo informāciju par traģēdiju nevarēja uztvert, jo pārtrūkusi elektrības padeve.
«Sirēnas ieskanējās tikai pēc tam, kad apkārtni pārņēma ūdens. Daļa tās pat nedzirdēja. Daži uzmodināja arī kaimiņus, bet citi noslīka miegā, pārsvarā jau gados vecāki cilvēki,» NEWSru.com citēja izdzīvojušo Annu Kovaļevsku.
Iedzīvotājiem uz mobilajiem tālruņiem izsūtītas arī īsziņas ar brīdinājumu, taču tajās iztrūkusi teksta svarīgākā daļa.
«Krievijas Ārkārtas situāciju ministrija informē! Gelindžikas, Krimskas un Novorosijskas reģionos,» rakstīts īsziņu ievadā, taču tālākais teksts adresātus tā arī neesot sasniedzis.
Ārkārtas situāciju ministrs Vladimirs Pučkovs atzina, ka no lielajiem upuriem varēja izvairīties. «Vietējās amatpersonas un atsevišķi departamenti pieļāva kļūdas,» ministru citēja RIA Novosti. «Ne visi tika laikus brīdināti.»
Atlaiž Krimskas vadību
Lielākie pārmetumi vērsti pret Krasnodaras gubernatoru Aleksandru Tkačovu, un opozīcija pieprasījusi viņa atkāpšanos. Gubernators uzstāja, ka traģēdija nākusi negaidīti, taču no amata atstādināja Krimskas pilsētas un rajona vadību.
A. Tkačovs kategoriski noliedza minējumus, ka plūdi radušies tādēļ, ka kāds apzināti atvēris ūdenskrātuves slūžas. Lai to pierādītu, viņš ar helikopteru aicināja sev līdzi uz ūdenskrātuvi piecus vietējos un žurnālistu, kuri redzēja, ka tā aizvien ir pilna. Taču grupu redzētais nav spējis pārliecināt. «Mūs veda tikai tur, kur tas bija izdevīgi,» uzsvēra viens no vietējiem, kas devās aplūkot krātuvi. Izmeklētāji atzinuši, ka ūdens automātiski noplūdis no pārpildītās krātuves, taču tas neesot varējis izraisīt traģēdiju.
Plūdos cietuši vairāk nekā 24 tūkstoši cilvēku un izpostītas ap 5000 māju. «Nekas nav palicis. Mēs esam kā bezpajumtnieki,» aģentūrai Reuters stāstīja plūdos cietušais Ovsens Torosins. Sinoptiķi prognozējuši, ka reģionā jau tuvākajā laikā jāgaida jaunas lietusgāzes.