Krievija, kas sevi uzskata par Arktikas «īsteno saimnieku», nedēļas nogalē paziņoja, ka atjauno pastāvīgu militāru klātbūtni reģionā. Savukārt Ķīnai piederošs kravas kuģis pagājušajā nedēļā iestūrēja Roterdamas ostā, noslēdzot pirmo kuģojumu no Ķīnas uz Eiropu, izmantojot ziemeļu jūras ceļu.
Garantēs pieeju resursiem
Arktika, ko līdz šim uzskatīja par vienu no skarbākajiem un cilvēku dzīvošanai nepiemērotākajiem pasaules reģioniem, pēdējos gados piedzīvo straujas pārmaiņas. Tur globālo klimata izmaiņu rezultātā gaisa temperatūra pieaug divreiz ātrāk nekā citviet, un tiek prognozēts, ka 2050. gada vasarā reģions būs pilnībā brīvs no sniega un ledus.
Arktikas pieejamības palielināšanās reģionu ir padarījusi iekārojamāku. Zinātnieki prāto, ka reģiona dzīlēs guļ 13% no pasaules neatklātajām naftas un 30% no neskartajām dabasgāzes rezervēm, bet tuvākajās desmitgadēs tur varētu atvērties pirmie regulārie kuģošanas ceļi, kas pavērtu iespējas tūrismam, kravu pārvadājumiem un zvejniecībai.
Ekonomiskie ieguvumi likuši sarosīties valstīm, kurām reģionā ir teritoriālas pretenzijas. Līdz šim visagresīvāk tās izteikusi Krievija. Krievu zinātnieku ekspedīcija 2007. gadā Ziemeļu Ledus okeāna dzelmē novietoja valsts karogu, savukārt valsts līderis Vladimirs Putins 2010. gadā, viesojoties arktiskajās teritorijās, kādam leduslācim uzlika raidītāju, simboliski parādot, kurš ir Arktikas saimnieks.
Bet pērn Krievija atklāja nodomu līdz 2020. gadam izveidot arktisko karaspēku, kurā mobilizēšot 200 tūkstošus karavīru, lai aizstāvētu savu suverenitāti Arktikā.
Aizvadītajās brīvdienās Krievijas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka desmit Ziemeļu kara flotes karakuģi ar kreiseri Pjotr Veļikij priekšgalā ir sasnieguši Koteļnijas salu, kas atrodas starp Lapteva un Austrumsibīrijas jūrām. Karakuģi, kas kuģojumu sāka no Severomorskas pilsētas Murmanskas apgabalā, nopeldēja vairāk nekā 2000 jūras jūdžu. Tādējādi simboliski atzīmēta valsts militārās klātbūtnes atjaunošana Arktikā.
Ministrija informēja, ka turpmāk gar Krievijas ziemeļu piekrasti, kas ir kļuvusi pieejamāka kuģu satiksmei, regulāri notiks karakuģu patruļas. «Mēs ieviesīsim pastāvīgu militāro klātbūtni Arktikā, lai garantētu valsts likumīgo pieeju reģiona resursiem un telpai,» paziņoja Krievijas Kara flotes virspavēlnieks admirālis Viktors Čirkovs.
Oktobrī pēc 20 gadu pārtraukuma Koteļnijā darbību atsākšot kara lidlauks, kas nākotnē kalpos par Krievijas Gaisa spēku galveno loģistikas punktu Arktikā, vēsta Kremļa kontrolētais telekanāls RT.
Kuģojams desmit nedēļas
Interesi par Arktiku izrāda arī valstis, kas atrodas tālu no reģiona. Viena no aktīvākajām ir Ķīna, kas kā pasaulē lielākā energoresursu patērētāja vēlētos piekļūt reģiona potenciāli milzīgajiem fosilo energoresursu krājumiem.
Ķīnieši arī tēmē uz aktīvu tā saucamā ziemeļu jūras ceļa izmantošanu, lai Eiropā nogādātu savas preces. Pagājušajā trešdienā Ķīnas valsts kuģniecībai COSCO piederošais kravas kuģis Jun Šen sasniedza Nīderlandes ostas pilsētu Roterdamu, kļūstot par pirmo Ķīnas tirdzniecības kuģi, kas Eiropā nokļuvis pa ziemeļu jūras ceļu.
Aptuveni 15 tūkstošu kilometru garo kuģojumu Jun Šen veica 34 dienās, kas ir par gandrīz divām nedēļām ātrāk, nekā izmantojot tradicionālo jūras ceļu caur Suecas kanālu un Vidusjūru, tādējādi ievērojami samazinot transportēšanas izmaksas.
Eksperti uzskata, ka ziemeļu jūras ceļš nākotnē var izmainīt globālo tirdzniecību. Tomēr pagaidām kuģniecības uzņēmumi diez vai sāks regulārus pārvadājumus caur Arktiku, jo pašlaik tā kuģošanai ir pieejamas tikai aptuveni desmit nedēļas gadā. Arī šajā laikā kuģiem pastāv nopietns risks iesprūst ledū, kas var radīt dīkstāves un papildu izmaksas par krievu ledlaužu izmantošanu.