Nelaime notika naktī no sestdienas uz svētdienu Maskavas upē, kad netālu no Lužņiku stadiona, kurā notika 1980. gada vasaras olimpiskās spēles, izklaides kuteris sadūrās ar pietauvotu baržu. «Pēc sadursmes kuteris tika parauts zem baržas,» Krievijas ārkārtas lietu ministra vietnieka Aleksandra Čuprijana teikto citējusi raidsabiedrība BBC.
Bojāgājušo vidū ir kutera īpašnieks un kapteinis Genādijs Zingers, kuru vaino traģiskajā nelaimē. Vīrietis šogad jau trīs reizes administratīvi sodīts par pieļaujamā pasažieru skaita pārsniegšanu uz klāja. Kuteris paredzēts 12 cilvēku pārvadāšanai, bet avārijas brīdī uz tā atradušies 16 pasažieri.
Avāriju pārdzīvojušie cilvēki aģentūrai Reuters norādījuši, ka laiva noīrēta dzimšanas dienas svinībām. Izglābto vidū ir kāds Turcijas pilsonis un ASV vēstniecības darbinieks.
Transportlīdzekļu avāriju virkne, kurām raksturīgs liels upuru skaits, pirms decembrī gaidāmajām parlamenta un martā plānotajām prezidenta vēlēšanām likusi prezidentam Dmitrijam Medvedevam un premjerministram Vladimiram Putinam nosodīt valsts infrastruktūras slikto stāvokli un tās uzlabošanai paredzēto līdzekļu samazinājumu, raksta Reuters.
D. Medvedevs pavēlējis pārbaudīt ikvienu pasažieru kuģi valstī. Maskavas pilsētas dome apsver iespēju noteikt stingru kontroles mehānismu ikvienam ūdens transportlīdzeklim, kurš pilsētas tuvumā vēlēsies kuģot Maskavas upē, kāds upes transporta kontroles pārstāvis norādījis radio Ekho Moskvy.
Šī ir jau otra traģiskā kuģu avārija pēdējās trijās nedēļās. Jūlijā Krievija piedzīvoja vienu no lielākajām pēdējo gadu civilajām katastrofām, kad dažās minūtēs nogrima kruīza kuģis Bulgārija. Volgas ūdeņos dzīvību zaudēja 122 cilvēki. Arī toreiz ticis pārsniegts uz klāja pieļaujamais pasažieru skaits. Amatpersonas norāda, ka Bulgārija bija paredzēta 140 cilvēku pārvadāšanai, bet avārijas brīdī uz tās atradušās 208 personas. Kuģim trūcis nepieciešamās licences, un viens no tā dzinējiem neesot darbojies. Oficiālie kuģa nogrimšanas cēloņi aizvien nav skaidri.