Otrajā vietā ar 13% ierindojās bijusī premjerministre Jūlija Timošenko. Vēlēšanu komisija ziņoja, ka balsojumā piedalījās aptuveni 60% no 35,5 miljoniem Ukrainas balsstiesīgo iedzīvotāju.
Pirms vēlēšanām sabiedriskās domas aptaujas P. Porošenko prognozēja uzvaru. Par «šokolādes karali» dēvētais P. Porošenko ir valstī lielākā saldumu ražotāja Roshen īpašnieks, guvis arī vērā ņemamu politisko pieredzi.
«Viņš ir nopietns cilvēks, kurš pats izveidojis savu biznesu,» Reuters sacīja 54 gadus vecā ierēdne Olga Ņetreba. «Sagaidu, ka viņa vadībā Ukraina kļūs par Eiropu, ka mēs beidzot virzīsimies tuvāk Eiropai, augs arī dzīves līmenis un mēs nekad neatgriezīsimies pie diktatūras.»
P. Porošenko pēc rezultātu paziņošanas uzsvēra, ka vēlas sēsties pie sarunu galda ar Maskavu, lai atrisinātu krīzi valsts austrumos. Prezidents jau jūnija pirmajā pusē apņēmies braukt uz Krieviju, lai tiktos ar kaimiņvalsts līderiem. Solot pielikt punktu «karam, haosam, noziedzībai», P. Porošenko uzsvēra, ka «bez Krievijas būtu daudz neefektīvāk vai gandrīz neiespējami runāt par drošību reģionā», vēstīja BBC.
Jaunais prezidents uzsvēra, ka neielaidīsies sarunās ar bruņotajiem separātistiem austrumos, taču gatavs dialogam ar citiem reģiona iedzīvotājiem. Tāpat P. Porošenko uzsvēra, ka Krievijas anektētā Krima jāatgriež Ukrainas pārvaldībā.
Pirmdien tika atcelti avioreisi uz un no Doņeckas, jo separātisti uzbruka lidostai. Ukrainas armija uzsāka lidostas atbrīvošanas operāciju.
Krievija pirmdien atkārtoti solīja respektēt rezultātus. «Kā jau prezidents Vladimirs Putins vairākkārt teicis, mēs esam gatavi dialogam ar Kijevas pārstāvjiem, gatavi dialogam ar P. Porošenko,» Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu citēja Reuters.
Pastāv bažas, ka Krievija varētu mēģināt apšaubīt vēlēšanu leģitimitāti. Miljoniem cilvēku separātistu kontrolētajos austrumos nevarēja nobalsot. Doņeckas un Luhanskas apgabalos bija slēgti aptuveni 75% vēlēšanu iecirkņu, un Krievija jau pirms tam kritizējusi vēlēšanu norisi laikā, kad valstī notiek bruņotas sadursmes. S. Lavrovs nerunāja par vēlēšanu likumību, tomēr piebilda, ka tās «nav bijušas bez problēmām», jo ne visi kandidāti varējuši cīnīties par prezidenta krēslu, baidoties no nāves draudiem.