Tajā pašā laikā jau vairākus gadus Maskavā un citās Krievijas lielākajās pilsētās notiek varasiestāžu atļauti gājieni, kuros galēji labēji noskaņoti cilvēki, paslēpušies zem melnām sejas maskām, izsauc dažādus nacionālo naidu kurinošus saukļus.
Pētnieki apgalvo, ka krievu nacionālisms vēršas plašumā un starp radikāļiem parādās arī mērenie nacionālisti, tomēr joprojām vairākumā ir tie, kas atbalsta saukli «Krieviju krieviem».
Mēreno līderis
4. novembrī Krievijā oficiāli tiek atzīmēta Tautas vienotības diena, ko 2005. gadā iedibināja bijušais Krievijas prezidents Vladimirs Putins, lai atzīmētu Maskavas atbrīvošanu no poļu jūga 1612. gadā. Kopš 2006. gada Tautas vienotības dienā Maskavā un citās pilsētās notiek tā saucamais Krievu maršs, ko rīko dažādas nacionālistu kustības, kuras oficiāli ir aizliegtas.
Arī šogad Maskavas nomalē pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku, lai piedalītos Krievu maršā. Vairums no viņiem bija agresīvi noskaņoti jaunieši, kas vicināja melnidzeltenos Krievijas impērijas karogus un skandēja tādus saukļus kā «Atdodiet Krieviju krieviem», «Pietiek barot Kaukāzu!» un «Brīvība, nācija, kārtība».
Tomēr aculiecinieki ievērojuši, ka šoreiz gājienā piedalījās arī daudzi pieklājīgi ģērbušies pusmūža cilvēki, kuri sevi uzskata par mēreniem nacionālistiem. «Ceru, ka nākotnē tas pāraugs par politisku pasākumu, kur būs mazāk šo zēnu [radikāļu],» kāds vīrietis, vārdā Aleksandrs, sacīja The Moscow Times interneta izdevumam.
Par šo mēreno nacionālistu līderi ir izvirzījies pazīstamais opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš sevi dēvē par «nacionāldemokrātu» un bija viens no šāgada Krievu marša organizatoriem. Pirms gājiena intervijā ziņu aģentūrai Lenta.ru viņš sacīja, ka iestājas pret federālās valdības politiku nestabilajās Ziemeļkaukāza republikās, ignorējot tur notiekošos cilvēktiesību pārkāpumus un vienlaikus pumpējot to ekonomikā miljardiem dolāru, no kuriem lielākā daļa nonāk korumpēto ierēdņu kabatās.
Pasākuma laikā A. Navaļnijs asi kritizēja Kremli un valdošo partiju Vienotā Krievija, ko vadot «draņķi un zagļi», tomēr viņš vienatnē nespēja pārkliegt daudzgalvainā radikāļu kora naidīgos izsaucienus.
Jāizraida imigranti
Neatkarīgo pētījumu centrs Levada lēš, ka vairāk nekā 60% krievu atbalsta nacionālistu saukli «Krieviju krieviem», bet aptuveni 50% maskaviešu atbalsta imigrantu plūsmas no Kaukāza un Centrālāzijas republikām ierobežošanu. «Problēma pat nav ksenofobisku uzskatu izplatīšanās no marginālām grupām uz plašāku sabiedrību, bet fakts, ka vājinās sociālā pretestība ksenofobijai,» bažījas centra sociologs Ļevs Gudkovs.
Viens no šāda sabiedrības nosakņojuma galvenajiem iemesliem esot varasiestāžu nekonsekventā attieksme pret imigrāciju. Oficiāli tiek atbalstīta darbaspēka ievešana no nabadzīgajām kaimiņvalstīm, tajā pašā laikā imigrācijas process bieži notiek haotiski un nelikumīgi.
A. Navaļnijs uzskata, ka, atļaujot nacionālajām kustībām attīstīties par politiskajām partijām, tām atrastos līderi, kas nebūtu radikālāki par jebkuru Eiropas labējo politiķi. Viņam oponē L. Gudkovs: «Eiropā ir institūcijas un sabiedriskās organizācijas, kuras tam pretojas, kuras lielā mērā mazina nacionālisma agresīvo dabu. Krievijā nekā tāda nav.»
Viņš piebilst, ka Eiropas nacionālisti pieprasa imigrantu pieplūduma ierobežošanu un Londonā vai Parīzē neviens nesaka, ka imigranti būtu jāizraida. Pētnieciskā centra Levada veiktā aptauja liecina, ka 40% maskaviešu iestājas par ārvalstnieku izraidīšanu ar spēku.