Nākamo gadu laikā Krievijas kosmonauti spers kāju uz Mēness, lai gan amerikāņi to izdarījuši jau aptuveni pirms 60 gadiem. Taču Marsa iekarošanā plānots ņemt talkā arī ārzemju kolēģus. Veiksmes gadījumā Krievija nolūkojusi izpētei arī citas Saules sistēmas planētas - Veneru, Jupiteru.
Kā prioritāte Roskosmos stratēģijā paredzēta kosmisko tehnoloģiju attīstīšana un jaunas paaudzes kosmosa staciju izveide. Tomēr sākotnēji Krievija plāno iepirkt tehnoloģijas no ārvalstīm, lai modernizētu savu arsenālu un spētu konkurēt ar ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldi (NASA).
Kā raksta AFP, Krievija, šķiet, apjautusi savu tehnoloģisko vājumu. Roskosmos misijas pēdējā laikā cietušas ievērojamus zaudējumus, jo tās satelīti nav spējuši sasniegt orbītu, turklāt nogāzusies arī kosmiskā zonde, kam vajadzēja sasniegt Marsa pavadoni Fobosu.
Taču stratēģija nenorāda, kur Krievija plāno iegūt vērienīgos līdzekļus tās īstenošanai. Roskosmos vadītājs Vladimirs Popovkins pirms tam sacījis, ka mērķu sasniegšanai ik gadu vajadzēšot ap 150-200 miljardiem rubļu (2,72-3,62 miljardi latu). Taču stratēģijā esot uzsvērts, ka jāpiesaista finansējums no ārpuses, lai neradītu papildu slogu valsts budžetam.
Eksperti norāda, ka Roskosmos zemais finansējumus vainojams arī vērienīgajā neveiksmju sērijā. Lai gan Kremlis pēdējos gados piešķīris arvien vairāk naudas, kosmisko ambīciju īstenošanai ar to vien nepietiks.