Ukraiņu nacionālisti augsto ciemiņu sagaidīja ar protestiem un izraisīja sadursmes ar milicijas darbiniekiem. Viņi uzskata, ka Kirila vizīte ir tikai aizsegs kārtējiem Krievijas centieniem kontrolēt Ukrainas iekšpolitiku.
Aicina uz vienotību
Pēc ierašanās Ukrainā Kirils noturēja misi Svētā Volodimira kalnā valsts galvaspilsētas Kijevas centrā. «Mēs lūgsim par Ukrainas labklājību, par mieru un saskaņu starp tās pilsoņiem un par nesalaužamu garīgo un baznīcas vienotību,» patriarhs sacīja vairākiem tūkstošiem klātesošo. Viņš arī nodēvēja Kijevu par krievu un ukraiņu kopīgo Jeruzalemi un aicināja etniski sašķeltās valsts iedzīvotājus būt vienotiem.
Analītiķi uzskata, ka ar runu Kirils netieši vērsies pie Ukrainas prezidenta Viktora Juščenko, kurš atbalsta neatkarīgas Ukrainas pareizticīgo baznīcas nodibināšanu, pret ko asi iebilst Maskavas patriarhāts un Kremļa līderi.
Daudziem klātesošajiem rokās bija plakāti ar uzrakstiem «Brālīgas tautas - viena baznīca! Ukrainai viens patriarhs - Kirils», «Jūsu svētība, saglabājiet tūkstošgadēm ilgušo baznīcas vienotību! Šķelšanās baznīcā - šķelšanās valstī!». Kirila uzrunu noklausījās ietekmīgas Ukrainas politiskās figūras, arī bijušais premjerministrs un promaskaviski noskaņotais Viktors Janukovičs, informē NEWSru.
Tajā pašā laikā netālu no Svētā Volodimira kalna aptuveni piecdesmit ukraiņu nacionālistu izkliedza saukli «Maskavas priesteri, kolonizator, vācies prom!» un sāka kautiņu ar turpat esošajiem kazakiem, kas sveica Kirila ierašanos. Incidentā iesaistījās miliči.
Kremļa sūtnis
Vizīti strīdīgu dara tikai februārī izraudzītā Kirila vīzija par pareizticīgo baznīcas nākotni. Viņš uzskata, ka Krievijas pareizticīgo baznīcai savā pakļautībā jāapvieno «dumpinieki», kas vēstures gaitā no tās atdalījušies.
Viens no tādiem ir arī Ukrainas pareizticīgo baznīca, kas pakļauta Kijevas patriarhātam. Tā atšķēlās no Krievijas pareizticīgo baznīcas tūlīt pēc Ukrainas neatkarības nodibināšanas 1991.gadā. Lai gan tai pieslējušies tikai aptuveni 20 procenti no 46 miljoniem Ukrainas iedzīvotāju, tomēr tā vienmēr baudījusi milzīgu politisko atbalstu, raksta BBC. To nav atzinuši citi pareizticīgo baznīcas atzari.
Kirila vizītei ir arī politisks zemteksts. Patriarhs paredzējis apmeklēt tādas Ukrainas pilsētas kā Doņecka un Sevastopole, kuru iedzīvotāju vairākums ir etniskie krievi, kas neslēpj savu lojalitāti Maskavai. Šie cilvēki augsto garīdznieku uztver kā «lielas ģimenes galvu», uzskata politiskie novērotāji.
Savukārt Ukrainas pareizticīgo baznīcas atbalstītāji, ko pārsvarā veido valsts rietumdaļas iedzīvotāji, uzskata, ka Kirila vadītā baznīca ir pret Ukrainas neatkarību, kultūru un valodu. Bet ukraiņu nacionālisti domā, ka Kirils ir Kremļa sūtnis, kurš uzvedas tā, it kā Ukraina būtu Krievijas sastāvdaļa.