Tuvojoties Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanām 2012. gadā, arvien vairāk pašmāju politiķu un politologu izsaka prognozes par iespējamo Kremļa jaunā saimnieka personību. Nesnauž mūsu lielākais stratēģiskais partneris okeāna otrā pusē. Obama negaidīti paziņojis par ASV vēstnieka Maskavā pirmstermiņa maiņu. Vasaras beigās (un mazāk nekā gadu līdz vēlēšanām) par jauno vēstnieku noteikts oranžo revolūciju tehnologs no Nacionālās drošības padomes, Krievijas vektora direktors Maikls Makfols. ASV prezidents faktiski atklāti licis saprast, ka Baltā nama likme likta uz Medvedeva atkārtotu pārvēlēšanu.
Pat Krievijas medijos sāk iezīmēties atšķirīgi viedokļi starp Putina un Medvedeva komandām par tālāko valsts stratēģiskās attīstības modeli, plašo sociālo garantiju budžeta finansējuma avotiem. Neraugoties uz pēdējās desmitgades augstajām naftas cenām, Krievijā katastrofāli amortizēti no PSRS mantojuma saņemtie pamatfondi. Ik mēnesi pasauli aplido ziņa par kārtējo tehnogēno katastrofu ar milzīgiem cilvēku upuriem. Pasažieru lidmašīnu avārijas, sprādzieni HES vai nogrimuši kuģi kļuvuši par avīžu sleju pierastu informāciju. Pirmo reizi atklātā presē runā par Krievijas valdības aizsardzības pasūtījuma (kaujas tehnikas, pirmām kārtām zemūdeņu, iznīcinātāju un kājnieku bruņumašīnu) neizpildi no vadošo militāri rūpniecisko koncernu puses. Zīmīgs indikators kādreizējās militārās varenības norietam ir situācija ar helikopteru bāzes kuģa Mistral iegādi no Francijas. Darījums, kas savstarpēji reāli sanaidoja atsevišķas NATO lielvalstis, kā lakmusa papīrs apstiprināja Krievijas šābrīža nespēju konkurēt augsti tehnoloģiska un inovatīva bruņojuma tirgū.
Nākamie 10-15 gadi būs izšķirošie Krievijai: vai tā kļūs par pasaules izejvielu piedēkli vai augsti attīstītu lielvalsti ar stabilu vietu uz ģeopolitiskā šaha galda. 2008. gada 31. decembrī stājās spēkā Krievijas konstitūcijas izmaiņas, kuras nosaka sešus gadus ilgu Valsts prezidenta pilnvaru periodu. Ja vēlēšanās uzvar Putins, var izteikt pieņēmumu, ka tuvākie 12 gadi kaimiņvalstī paies zem viņa zvaigznes. Pašreiz reitingi un aptaujas sliecas par labu Putinam. Interesanti, ka pat pērnā gada katastrofālie ugunsgrēki, kas iznīcināja desmitiem ciemu, vai Maskavas mērijas mazspēja smoga problēmas risinājumā tikai cēla Putina autoritāti, kurš pats ieradās notikumu vietās un bez žēlastības atbrīvoja no amatiem korumpētos municipalitāšu vadītājus vai valsts attiecīgo sektoru kontrolinstitūciju priekšniekus. Putins ir simbols, kas ierindas tautas acīs neasociējas ar valdības konkrēta darba rezultātiem. Krievijas tauta vēl ilgi būs pateicīga Putinam, kurš iepriekšējo prezidentūru termiņu laikā pēdējā brīdī apstādināja valsts sabrukumu un liedza oligarhiem pieradumu netraucēti laupīt nacionālās bagātības. Tautas atmiņa un krievu mentalitāte ir lielākais Putina trumpis nākamajās prezidenta vēlēšanās. Stingra roka apvienojumā ar vertikāli integrētu varu kā galvenā Krievijas nākotnes uzbūves vīzija. Tāds ir Krievijas elektorāta pieprasījums un mērķis.
Iespējams, pasaules globālo ekonomiku gaida otrs recesijas vilnis. Neviens eksperts šodien neuzņemsies drosmi izteikt precīzu prognozi, arī par to, kā tas skars Krieviju. Dažs labs Latvijas politiķis diskusijās kā argumentu izmanto to, ka Krievijas ekonomika pēc lieluma salīdzināma ar Nīderlandes ekonomiku un tai vairs nav svarīga vai noteicoša vieta zemeslodes kopumā. Parasta vārdu spēle bez dziļākas analītikas. Ar nosacījumu, ka Krievijas Federācija izpildīs plānotās eiroobligāciju emisijas, kas pēc budžeta paredzētas 2011. g. - 20,7 miljardu dolāru, bet 2012. g. - 20,0 miljardu dolāru apmērā, tās parāds attiecībā pret IKP pieaugs tikai līdz 17%. Salīdzinājumam: ASV analogas saistības ir 100% no IKP, bet Grieķijas - virs 160%. Citiem vārdiem sakot, Krievijas Federācijas ekonomika saistību izpildes drošuma ziņā ir vairāk nekā piecas reizes maksātspējīgāka par ASV.
Nevajadzētu aizmirst, ka mūsu lielākā kaimiņvalsts aizņem 12% no zemeslodes sauszemes teritorijas, tajā dzīvo 3% pasaules iedzīvotāju, Krievijā atrodas 22% planētas mežu, 20% saldūdens, 16% līdz šim atrasto minerālresursu iegulu, 32% gāzes krājumu, 12% naftas, 28% akmeņogļu, 36% niķeļa, 40% platīna grupas metālu. Neviena valsts vai valstu savienība dabas, zemes un to dzīļu bagātību ziņā nevar un nevarēs līdzināties Krievijas Federācijai. Krievija ir unikāla ar spēju dzīvot un izdzīvot pilnīgi autonomā režīmā, lai gan plaši atvērta nespekulatīvām ārvalstu investīcijām. Neatkarīgi no 2012. gada Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem Latvijai jāņem vērā, ka 1940. gada okupācijas atzīšana nav un nebūs starpvalstu attiecību pamats. Simtiem gadu Krievija bijusi impērija un tai nepieņemama spēka pozīcija vai izteikti aizvainojoša atsevišķu vēsturisku notikumu interpretācija. Putins nav bieds Latvijai. Ja skatām neseno vēsturi, vissliktākās Latvijas un Krievijas attiecības bija ļoti liberālā Jeļcina laikā.
Mums atliek būt pragmatiskiem ekonomikā, draudzīgām kā kaimiņtautām un piesardzīgiem nesenās kopdzīves izvērtējumā. Liktenis lēmis dzīvot blakus, un jebkuras asas kustības starpvalstu attiecībās nenāk par labu pašreizējam dialogam. Cīnīsimies sportā, pilnveidosim kultūras sakarus, attīstīsim ekonomiskos un sociālos sakarus, varbūt tā ātrāk un vienkāršāk nonāksim pie savstarpēji pieņemamas un izprotamas politikas, kas galu galā varētu būt izdevīga abām valstīm ilgstošākā perspektīvā. Un negaidīsim, ka Valsts prezidenta vēlēšanas Krievijā varētu būtiski mainīt tās ārpolitiskos paradumus.