«Mums Šengenas zonā jāievieš tikpat strukturālas reformas kā tās, ko mēs nupat piemērojām eiro,» N. Sarkozī uzrunu saviem atbalstītājiem citēja UPI. «Ja nākamajos 12 mēnešos netiks panākts ievērojams progress šajā jautājumā, Francija apturēs dalību Šengenas līgumā, kamēr vien izdosies pabeigt sarunas.»
Francijas laikraksts Liberation N. Sarkozī pārmeta populista cienīgus solījumus, rakstot, ka politiķa priekšvēlēšanu kampaņa nav nekas vairāk par «grandiozu, senu misi, lai noturētu ticību brīnumam». Tikmēr labēji noskaņotais Le Figaro slavēja centienus atjaunot Francijas pozīcijas Eiropas sirdī, aizsargājot valsts robežas.
Pārmetumus netaupīja sīvākais N. Sarkozī konkurents sociālists Fransuā Olands, kuram sabiedriskās domas aptaujas rezultāti paredz uzvaru aprīlī gaidāmajās vēlēšanās. Viņa kampaņas vadītāji uzsvēra, ka N. Sarkozī «pielieto it visus līdzekļus, lai glābtu savu kampaņu, neskatoties uz šķelšanās draudiem, kā arī nerespektējot Eiropas partnerus».
Šengenas līgums par robežkontroles atcelšanu ļauj, neuzrādot pasi, šķērsot lielāko daļu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, kā arī Īslandes, Šveices un Norvēģijas robežas. Līgumu atteikušās parakstīt Lielbritānija un Īrija. Iekļūstot ES valstī, nelegālie imigranti var vieglāk nokļūt arī citās dalībvalstīs. N. Sarkozī pārmet Šengenas zonas valstīm, ka tās nevelta pienācīgu kontroli savām robežām, tādēļ Franciju apdraudot imigrantu pūļi. Francija par to pērn jau strīdējās ar Itāliju, kuru pārplūdināja bēgļu straume no nemieru pārņemtās Tunisijas.
Vēl pagājušajā nedēļā N. Sarkozī solīja pārvēlēšanas gadījumā pastiprināt imigrācijas kontroli un mazināt iebraucēju piekļuvi Francijas sociālajiem pabalstiem. Prezidents rosina viesstrādniekiem domātos pabalstus turpmāk piešķirt tiem cilvēkiem, kuri Francijā legāli nodzīvojuši vismaz desmit gadu, turklāt piecus no tiem oficiāli strādājuši.
Analītiķi uzsver, ka ar šādiem pretimigrantu solījumiem N. Sarkozī cenšas pievilināt konservatīvos frančus, kas atbalsta galēji labējās Nacionālas frontes līderi Marinu Lepenu.