Kā notika tava sastapšanās ar biedrību homo ecos:?
Ar biedrību homo ecos: iepazinos pirms apmēram pieciem gadiem, kad piedalījos tās rīkotajās apmācībās par vides kampaņu rīkošanu, pēc tam secīgi iesaistījos biedrībā kā brīvprātīgā un nu jau divus gadus esmu biedrības darbiniece. Biedrība domāta, lai ar informēšanu, izglītošanu, iesaistīšanu un iedrošināšanu stiprinātu cilvēkus, citas nevalstiskās organizācijas, uzņēmumus, ko plašāk saucam par sociālo kustību, kas atbalsta videi draudzīgas idejas un maina, uzlabo arī savu rīcību, ikdienas paradumus, lai dzīvotu videi un cilvēkiem draudzīgāk. Pa šiem gadiem esmu daudz mācījusies un bijusi gan iedvesmota un optimistiski noskaņota, gan neizpratnes pilna par cilvēku rīcību un izvēlēm.
Kā tu vērtētu cilvēku, īpaši jauniešu, interesi par vides izglītību?
Kopumā interese aizvien pieaug, jo īpaši jauno ģimeņu vidū, kurām rūp, ko viņu bērni ēd, ko velk mugurā, ar kādām rotaļlietām spēlējas. Biežākie jautājumi vai tēmas, par kurām cilvēki interesējas, ir saistīti ar katra indivīda ikdienu, piemēram, atkritumu apsaimniekošana, pārtikas kvalitāte.
Nereti izskan, ka jaunieši ir mūsu nākotne, bet es uzskatu, ka viņi ir mūsu tagadne, kas ar savu degsmi, idejām un enerģiju var uzrunāt un iesaistīt līdzcilvēkus aizdomāties par apkārtējo vidi, cilvēkiem, dažādām likumsakarībām un izdarītajām izvēlēm. Jauniešus uzrunā dažādas interaktīvas spēles, āra dzīves iepazīšana, radošo prasmju apgūšana, tāpēc, lai iesaistītu jaunatni, domājam par formātu un metodēm, ko izmantot pasākumos. Praktiskas darbnīcas un uz cilvēku iesaisti vērstas aktivitātes dod mums iespēju sasniegt un iesaistīt arvien jaunus cilvēkus.
Kādi mēs esam kā sabiedrība vides jautājumos - vai mēs augam, maināmies un vairāk piedomājam pie saviem ikdienas paradumiem?
Protams, kopumā sabiedrība mainās. Bet jāatzīst, ka dažādas Latvijā veiktās aptaujas parāda, ka cilvēki vides jautājumus asociē ar tādām tēmām, kas tiek aktualizētas publiskajā telpā, bet patiesībā, ja runājam par patēriņu, daudz lielāku ietekmi uz vidi rada mūsu izvēles, kas saistītas ar mājokli, un kādus energoresursus izmantojam, cik energoefektīva ir māja, transports - cik bieži un ar kādiem transporta veidiem pārvietojamies, pārtika - kādus pārtikas produktus izmantojam uzturā, kāda ir to izcelsmes vieta, ražošanas apstākļi, kā arī - kādas un cik daudz preču izmantojam mājsaimniecībā. Ir tendence, ka cilvēki zina, kas būtu jādara, lai būtu videi draudzīgāki un ar savu dzīvesveidu būtu harmoniskāki ar apkārtējo pasauli, bet dažādu iemeslu dēļ ikdienā to nedara.
Kas tevi kā personību notur pie zaļā dzīvesveida jautājumiem?
Man padziļināta interese par zaļā dzīvesveida jautājumiem radās jau skolas laikā, kad zinātniski pētnieciskos darbus rakstīju par tādām tēmām kā pārtika, skolas tuvējā ezera ūdens kvalitāte un atkritumi. Par dažādiem dzīvesveida jautājumiem runājām arī mājās un tā palēnām ieviesām jaunus paradumus ikdienas dzīvē. Sākām pievērst uzmanību sadzīves ķīmijai, ko izmantojam, ieviesām šķirošanas urnas atkritumiem. Esmu pārliecināta, ka ar savu rīcību varam būt iedvesmas avots citiem. Jāatzīst, ka paradumu maiņa prasa papildu enerģiju un apzinātu, regulāru rīcību. Katru reizi, mostoties no rīta, ir izvēle doties uz darbu ar auto, kājām vai velosipēdu, veikalā var nopirkt lētāko šokolādi vai tādu, kurai ir kāds sertificēts ekomarķējums, un tā katrai lietai ir vairākas izvēles. Arī man ikdienā ir jāizdara šādas izvēles. Uzskatu, ka mēs esam daļa no lielāka funkcionējoša organisma un, tikai dzīvojot saskaņā ar apkārtējo pasauli, atbildīgi pieņemot lēmumus, mēs varam pilnveidoties un būt harmonijā.
Kā tu pati ikdienā piekop zaļo dzīvesveidu?
Man ļoti patīk braukt ar velosipēdu, un to daru arī ikdienā. Ir arī bijušas pāris ziemu, kad pa pilsētu pārvietojos ar velo. Sniegotās dienās tas bija liels izaicinājums. Ikdienā pievēršu uzmanību arī pārtikai, ko ēdu. Tā kā homo ecos: esam izveidojuši tiešās pirkšanas pulciņu, tad man ir privilēģija katru pirmdienu tikties ar bioloģisko saimniecību zemniekiem un saņemt svaigu pārtiku no Latvijas laukiem. Bet to, ko nevar nopirkt pie zemniekiem, iegādājos veikalos, un ir bijuši pāris gadījumu, kad nākas pārsteigt pārdevēju, jo neesmu salikusi maisiņos augļus vai dārzeņus, un tos lūdzu nosvērt tāpat.
Kādas šobrīd ir lielākās biedrības aktualitātes, un kas gaidāms nākotnē?
Viens no biedrības moto ir «No Homo sapiens līdz homo ecos ir tikai viens solis». Ar savām aktivitātēm uz šo arī mudinām cilvēkus. Šajā vasarā aicinām jauniešus iesaistīties aktivitātēs, piemēram, paredzēts veidot neredzamā teātra izrādes Rīgas ielās par dažām vides tēmām, vasaras beigās notiks arī apmācības par videi draudzīgu pasākumu organizēšanu. Rudenī aktualizēsim tēmu par klimata pārmaiņām, akcentējot to ietekmi uz Latviju, kā arī turpināsim stāstīt par to, kā mēs ar savu rīcību ietekmējam cilvēkus, piemēram, Malaizijā.