Šodien Latvijā kūdru kā kurināmo neviens neizmanto, lai gan uzņēmuma Seda desmito daļu apgrozījuma veido tieši kurināmās kūdras ražošana. «Laikam esam vienīgie Latvijā, kas vēl ražo šādu kūdru, bet visu eksportējam uz Zviedriju un Igauniju, kur kūdru izmanto kurināšanā biomasas sastāvā,» norāda uzņēmuma Seda vadītājs Andis Gredzens. Skaidrojot šādu attieksmi, gan viņš, gan arī nozares pārstāvji norāda, ka Latvijā ir pārāk spēcīgs dabas gāzes un elektroenerģijas lobijs.
Pērn Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Enerģētikas stratēģijā norādīts: veicināt kūdras kā energoresursa izmantošanu. «Tā kā Latvijā ir ievērojami kūdras krājumi, nepieciešams izmantot šo resursu, lai palielinātu biomasas kā enerģijas avota izmantošanu Latvijas kopējā enerģētikas bilancē. Cenu ziņā kūdra ir divreiz lētāka nekā tādas pašas kaloritātes biomasa. Līdz ar to kūdras izmantošana ļautu vieglāk lemt par biomasas apkures katlu uzstādīšanu un ļautu samazināt apkures izmaksas,» rakstīts stratēģijā. Andis Gredzens norāda, ka lielākoties siltuma ražošanas infrastruktūra pārkārtota gāzes un šķeldas izmantošanai.
Gatis Bažbauers, Rīgas Tehniskās universitātes profesors, komentējot kūdras kā kurināmā izmantošanu, saka: «Jāatceras, ka kūdra, kaut arī vietējais energoresurss, ES līmenī netiek uzskatīta par atjaunojamo. Kūdras atjaunošanās process notiek lēni. Tāpēc tās izmantošana enerģētikā lielos apjomos varētu būt problemātiska no vides viedokļa. Domājams, nevajadzētu steigties ar īpašu atbalstu kūdras lietošanai enerģētikā, kamēr tik milzīgi enerģētiskās koksnes krājumi aiziet uz eksportu.» Paši kūdrinieki atzīst - kurināmās kūdras ražošana viņiem nav būtiska izdzīvošanai, taču tas būtu tikai loģiski, ja Latvijā kūdru izmantotu arī enerģētikā.