«Nevajag pārāk lielu gudrību, lai saprastu, kādas funkcijas ir šim uzņēmumam. Kultūra tā nepavisam nav,» negatīvi izmaiņas vērtē domes deputāts Jānis Atis Krūmiņš (PS). Viņš un vēl divi Pilsoniskās savienības deputāti otrdien balsojumā atturējās, savukārt pārējie domnieki nobalsoja par. Kultūras aģentūra tiek likvidēta, lai taupītu līdzekļus - aģentūras budžetā bija paredzēti 1,17 miljonu latu lieli izdevumi.
«Tas nenozīmē, ka mēs likvidējam kinoteātri vai kādu citu iestādi. Mēs likvidējam tikai starpsaiti - aģentūru,» saka Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Eiženija Aldermane (LPP/LC). Viņasprāt, RN nebūs problēmu nodrošināt kultūras norises trīs aģentūras iestādēs, savukārt ceturtā - Rīgas Jūgendstila muzejs - ir nodota Kultūras departamentam, kuru savukārt iecerēts apvienot ar Izglītības departamentu.
Pēc E.Aldermanes teiktā, izstāžu zāli Rīgas mākslas telpa, kino Rīga un Kongresu namu nav iespējams iekļaut departamenta sastāvā, jo iestādēm ir parādi: «Šis parāds aug ar katru dienu, sadarbība ar RN var nodrošināt, ka iestādes var mierīgi darboties.» Likvidējamās aģentūras direktore Brigita Rozenbrika skaidro, ka aģentūras budžets tik tālu samazināts, ka nav pietiekami daudz naudas, lai samaksātu par telpu nomu RN. Viņa atsakās vērtēt, vai iestāžu darbs cietīs no to nodošanas RN.
«Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai dzīve šajās iestādēs neapstātos, bet, ja jūs domājat, ka man jāpilda kultūras funkcijas, es gribētu redzēt to domes lēmumu,» teic RN valdes priekšsēdētājs Andris Lācis, kurš par domē spriesto uzzināja tikai no Dienas. Viņš apgalvo, ka RN pienākumi būs skaidri mēneša laikā, kad pašvaldība sagatavos detalizētu uzdevumu deleģēšanas līgumu.
Visvairāk satraukti par kultūras iestāžu turpmāku darbību ir paši darbinieki «Politiķiem liekas, ka mēs esam ļoti dārgi, taču tas ir neloģiski un neiespējami, ka mēs tikai paši varētu sevi nodrošināt,» saka Rīgas mākslas telpas radošo projektu vadītāja Inese Baranovska, aicinot rēķināties, ka pērn atvērtās izstāžu zāles atpazīstamība aug pakāpeniski. Tiešu apdraudējumu izstāžu zāles nākotnei viņa neesot izjutusi, taču netieši par to liecina tas, ka kultūra līdzās izglītībai un veselībai ir tās jomas, ko cirpšana skārusi vissmagāk. «Ja Rīga 2014.gadā grib kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu, tad mūsu iznīcināšana ir tas pats, kas pašam sev nocirst roku,» viņa uzsver. Savukārt kino Rīga projektu vadītājas Dairas Āboliņas raižu pamatā galvenokārt ir neziņa kā izvērtīsies sadarbība ar RN.