Piemēram, Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), VSIA Latvijas koncerti, VSIA Latvijas Nacionālā opera (LNO), kāds no valsts teātriem saskaņā ar noslēgto līgumu par biļešu izplatīšanu pakalpojumu jau vienreiz apmaksā - daļēji par nodokļu maksātāju naudu. Taču, pieverot acis uz virtuālās tirdzniecības lielo popularitāti, starpniekam ļauts vēl papildus iedzīvoties uz kultūras cienītāju rēķina. Piemēram, ja ģimenei, kura piecatā dosies uz VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku noslēguma koncertu Mežaparkā, nav sasniedzama biļešu izplatītāju kase, tad par 25 eiro vērtu ieejas biļešu iegādes iespējamību internetā viņiem nāksies piemaksāt vēl 1,84 eiro, lai gan valsts iestāde - LNKC - jau samaksājusi komisiju par šo pašu biļešu izplatīšanu.
«Tad lai iet uz kasi un pērk - tur nekas papildus nav jāmaksā,» Dienai saka SIA Biļešu paradīze valdes priekšsēdētājs Ēriks Naļivaiko. Uz to, ka kasu daudzviet nav, viņš atbild: «Es vēl atceros laikus, kad Dailes teātra biļetes pārdeva tikai Dailes teātrī un neviens par to kaut kā nekurnēja. Un Nacionālā teātra biļetes tikai Nacionālajā teātrī, un neviens neuztraucās arī par to.»
Par ko tieši tiek iekasēti 7,37 procenti? «Nav nevienam noslēpums, man liekas, ka gadus 25 mēs dzīvojam tirgus ekonomikas apstākļos. Un uzņēmējiem pelnīt, maksāt nodokļus un kaut ko nopelnīt ir uzdevums. Cilvēkiem ir izvēles iespēja - ejiet uz kasi!»
Pasaules prakse
Gandrīz visas valsts paspārnē esošās kultūras iestādes biļešu tirdzniecību deleģējušas SIA Biļešu paradīze, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja dati un komersanta mājaslapā pieejamā informācija. Mēneša sākumā līgumu uz pieciem gadiem par ievērojamu summu - 700 tūkstošiem eiro - ar biļešu tirdzniecības starpnieku noslēdza VSIA Latvijas Nacionālā opera. Tās direktors Zigmars Liepiņš skaidro, ka starpniecības maksu - 4,4 procentus no katra darījuma summas - LNO sedzot no biļešu ieņēmumiem, nevis valsts dotācijas: «Tas ir tas, ko maksājam par kasu pieejamību, un to ir diezgan daudz, vienotā tīklā.» Kāpēc izvēlēta tieši SIA Biļešu paradīze? - «Jo viņi bija vienīgais pretendents, un Latvijā arī citu variantu īsti nav. Ir vēl viens pusbankrotējis uzņēmums SIA Biļešu serviss un vēl divi trīs mazāki, kuri mums vajadzīgo apjomu nespēj nodrošināt.» Z. Liepiņš aizstāv biļešu tirdzniecības starpniekus, sakot, ka šāda prakse pastāvot visā pasaulē.
Gada sākumā sadarbību ar SIA Biļešu paradīze noslēdza VSIA Latvijas koncerti - viņi par katru kasē pārdotu biļeti atdos 5,13 procentu, taču šajā gadījumā summā iekļauts arī PVN. Visā valstī ir 39 Biļešu paradīzes kases, bet to, kādā veidā tiek pārdots vairākums biļešu, Ē. Naļivaiko neatklāj, vien saka, ka rezultāts «vistiešākajā veidā atkarīgs no publikas, kura apmeklē pasākumu. Jaunāki cilvēki vairāk izmanto interneta veikalu, vecāki cilvēki - mazāk». Ja pieņem, ka vairākums biļešu tiek nopirktas tiešsaistē, tad pārmetums par iedzīvotāju paradumu neievērošanu adresējams valsts kultūras iestādēm, jo tās līgumos ar starpniekiem neparedz nosacījumus biļešu tirdzniecībai internetā. Apskatot nesen noslēgtos pakalpojuma līgumus ar SIA Biļešu paradīze, redzams, ka valsts kultūras iestāžu vadītāji piever acis uz situāciju, kāda ir ar e-biļešu iegādi. Kultūras ministrija situācijā neiejaucas - kā skaidro iestādes pārstāve Iveta Bērziņa-Bebriša: katra organizācija pati risina biļešu tirdzniecības organizācijas jautājumus, un tie neesot KM dienaskārtībā.
Augļošana vairo turību
Valstī esošā kārtība atainojas mākslas palīgdarbinieku biznesa panākumos - SIA Biļešu paradīze pēdējos trijos gados strauji kāpinājusi apgrozījuma peļņas apmēru. 2012. gads noslēgts ar 274 tūkstošu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas, 2013. gadā nopelnīti jau 428 tūkstoši eiro. Pērn gan bijis kritums līdz 270 tūkstošiem eiro, toties palielinājies apgrozījums.
Arī SIA Biļešu paradīze lielākā konkurenta - SIA Biļešu serviss - finanšu rādītāji pretēji Z. Liepiņa teiktajam neliecina, ka igauņu a/s Baltic Ticket Holding piederošajam uzņēmumam grūti klātos. Pasākumu biļešu realizācijas apjoma palielināšana pērn tam ļāva sasniegt 1,5 miljonu eiro apgrozījumu, bet uzņēmuma peļņa pieauga līdz 434 tūkstošiem eiro, kas ir par simts tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati. Jāteic, ka SIA Biļešu serviss klientu lokā galvenokārt ir privātfirmas, nevis valsts organizācijas. Turklāt šis starpnieks komisijas maksu iekasē ne tikai par biļešu tirdzniecību internetā, bet arī atsevišķās kasēs lielveikalos, degvielas uzpildes stacijās, tūrisma informācijas centros un Narvesen tirdzniecības vietās tā sasniedz 1,50 eiro par katru pirkumu.
Viss dinozauru dēļ
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ik pa laikam saņemot sūdzības par nevienlīdzīgiem pasākumu biļešu iegādes nosacījumiem un to, ka mūsdienu risinājumu izmantotājiem nākas maksāt vairāk: «Taču, kamēr tas ir tiesiski, nevaram runāt par pārkāpumiem vai naudas atgriešanu pircējam,» norāda PTAC pārstāve Sanita Gertmane.
Komisiju par biļešu iegādi internetā jau daudzus gadus nākas maksāt ne tikai kultūras cienītājiem, bet arī, piemēram, autobusu pasažieriem.
Šajā sakarā tehnoloģiju blogeris Kaspars Foigts jau pirms vairākiem gadiem savā vietnē laacz.lv publicēja ierakstu Procenti par transakciju, sakot, ka komisijas uzlikšana pa virsu biļetes cenai ir «vienkārši čakarēšana».
Kāds lasītājs uz to komentārā atbildēja: «Nākotnē noteikti būs tā, ka būs jāmaksā dārgāk, ja maksāsi skaidrā naudā, jo kaut kādu «dinozauru» dēļ, kas vazājas apkārt ar skaidru naudu, būs jāalgo kasieris, apsardze un inkasatori. Šobrīd «dinozauri» ir vairākumā, tāpēc ir otrādi.»