Garšīgais jautājums par vēl nesen plašās un varenās Tautas partijas (TP) eksministru un reģionālo līderu likteni pēc TP likvidēšanas dalās vairākās tēmās.
Reģionālajiem līderiem patiesībā nekur nav jāsteidzas - viņiem nav jēgas pieņemt, teiksim, Vienotības aicinājumu pievienoties šā brīža valdošajai partijai, ja nav skaidrs, cik ilgi tā būs valdošā. Līdz ar to TP pašvaldību vadītāji var mierīgi nogaidīt pusgadu un tad izlemt par savu tālāko politisko piederību. Protams, TP reģionālo cilvēku izvēli apgrūtina piedāvājuma šaurums - diez vai viņi gatavi pievienoties Zatlera vai Ušakova komandai, savukārt Vienotības gadījumā problēmas, iespējams, radīsies ar pašas Vienotības cilvēkiem konkrētajās pašvaldībās, kuri var nesaprast, kādēļ viņu partija aicina savās rindās ļaudis, pret kuriem viņi pašvaldībā ilgi un sparīgi cīnījušies. Respektīvi, province var nesaprast Rīgas pragmatiskās kombinācijas. Līdz ar to pievilcīgāka var šķist ideja par reģionālo partiju dibināšanu nākamā gada otrajā pusē.
Savukārt eksministriem Zalānam un Riekstiņam jārēķinās, ka Latvijas apstākļos t. s. domātavas nav ietekmīgas, ja nav kādas partijas, turklāt vēlams pie varas esošas orbītā. Līdz ar to teorētiski pareizā - jo ideju spektrā brīva niša tiešām ir - doma veidot konservatīvās vērtības aizstāvošu NVO, kas nepretendē uz tālāku pārtapšanu partijā, ir ļoti riskanta, jo šāda NVO publicitāti kādu laiku nodrošinās uzvārdu atpazīstamība, bet reālas intereses par to, ja tas netiek kaut neoficiāli pieteikts kā jaunas partijas aizmetnis, nebūs.