Sēne ir tas maģiskais dabas veidojums, kas cauri gadu tūkstošiem ir noturējis latvieti Baltijas neprognozējamajā klimatā. Tā kā tik saulainas vasaras kā šī gada vasara mūsu zemi aplaimo daudz retāk nekā gribētos, ir pilnīgi skaidrs, ka te sen neviens vairs nedzīvotu, ja lietaina vasara nenozīmētu labas sēņu ražas apsolījumu. Pietiek latvietim padzirdēt, ka mežos sākušas augt sēnes, un viņš uzreiz kļūst imūns gan pret lietu, vēju un ērcēm, gan darba disciplīnu un traucas uz mežu, jo labi zina, ka darbs nav zaķis - neaizbēgs, toties sēne gan negaidīs ne mirkli.
Ja vien sēņu augšanas brīdis būtu kaut mazliet prognozējams, šī diena Latvijas valstī noteikti tiktu izsludināta par brīvdienu un svinēta vēl plašāk nekā Lieldienas un Jāņi. Taču arī bez oficiālas brīvdienas tikt mežā pie baravikas, kuru kāds nav nogriezis jau pirms tevis, - tie latvietim ir lieli svētki, bet uzduršanos nogrieztai baravikai kompensē patīkama apziņa, ka latviešu vēl ir ļoti daudz, ja pat meži tālu no pilsētām ir izstaigāti krustām šķērsām.
Lai citas tautas mērās, ar ko grib, latviešu sēņotāji mērās ar sēņu kātiņiem! Ieraudzījis jaunu, netārpainu rudmiesīšu paklāju mežā, latvietis jūtas laimīgāks nekā arābs uz lidojošā paklāja, bet, cirzdams zobus tikko nogrieztā saulsardzenē, viņš ir satraucies vairāk nekā japāņu gardēdis, smalkā restorānā pasūtījis fugu zivi, jo apzinās, ka acis var pievilt un dižā delikatese var būt kāda no tai līdzīgajām indīgajām mušmirēm… Dažs politikas vērotājs pat izsaka aizdomas, ka latviešu aizbraukšana tiekot speciāli veicināta, lai palicējiem iznāk vairāk baraviku, turpretim optimisti ar sēnēm saista cerības par izbraukušo atgriešanos, jo lielākā daļa emigrantu ir devušies uz zemēm, kurās mežu vairs nav un sēnes tiek audzētas tikai siltumnīcās, tāpēc agri vai vēlu viņos ierunāsies dzimto sēņu balss un viņi brauks atpakaļ meklēt dzimto baraviku silu vai apškungu mistraudzi. Atšķirībā no mūsu senčiem XXI gadsimta latvietis tic, ka nofotografēta sēne bildē turpina augt un, ielaista sociālajos tīklos, tur vairojas.
Lai noskaidrotu šīs un citas lietas, kā arī uzklausītu stāstus par to, kas šodien notiek mežā, Diena turpina labu tradīciju - nu jau trešo gadu sadarbībā ar Latvijas Valsts mežiem rīko konkursu Dienas sēne! Pagaidām sēņu speciālisti savās prognozēs ir atturīgi, taču mēs no pieredzes zinām, ka vismaz tirgū un Dienas konkursā sēnes būs vienmēr! Tāpat kā iepriekšējos konkursos, arī šogad aicinām sēņotājus ievietot fotogrāfijas un stāstus projekta īpaši izveidotajā vietnē www.diena.lv/sene.
Ko rādīt un stāstīt, tas mums nav jāstāsta, jo mežs pats pasaka priekšā: vai tās būtu īpaši skaistas sēnes vai ogas, neparasti sēņotāji, ko satiekat uz meža ceļa, piemēram, alnis, vāvere vai lācis, vai sliktākajā gadījumā - cūkmens. Tie var būt «raganu riņķi» un citi neparasti veidojumi, tās var būt sēnes, ko pazīst visi, un arī sēnes, kuras jūs Latvijā esat atradis pirmais… Tā kā Latvijā līdz šim konstatētas 1100 cepurīšu sēņu sugas (no tām pāri trīssimt sugu ir ēdamas, 33 - indīgas), bildēšanas objektu skaits ir faktiski neierobežots. Un, ja nu gadās tā, ka neatrodat nevienu sēni, nobildējiet un atsūtiet savu neveiksmes sagrauzto un nākamreiz vēl dziļāk mežā doties gatavo seju.
Reizi nedēļā glītākās, interesantākās bildes vai apraksta autors saņems stilīgu sēņu griežamo koka dēlīti. Reizi mēnesī dāvāsim sēņotāja/tūrista somu, ar kuru pat apmaldīties nav bail.
Konkurss Dienas sēne ilgs divus mēnešus, līdz oktobra beigām, ja vien neparasti jaukais laiks neturpināsies vēl ilgāk. Tātad čaklākajiem konkursa dalībniekiem ir iespēja tikt pie vairākām balvām!