EK pagaidām vēl nav atklājusi, kādēļ šāds tiesību akts nepieciešams. Kādas tirgus nepilnības ar to būtu jānovērš? Kā norādīja Francijas Senāts, EK priekšlikums nav balstīts uz pamatotiem datiem. Līdz ar to šķiet, ka tā pamatā ir vienīgi politiskie apsvērumi. Šādas bažas jau pauduši daudzi politiķi visā Eiropā, mēģinot rast atbildi uz jautājumu, kādēļ EK vēlas ieviest regulējumu specifiskos tirgos. Nesen Igaunijas parlaments pauda iebildumus pret dažiem noteikumiem gluži vienkārši tāpēc, ka, viņuprāt, tie izkropļotu tirgus konkurenci un palielinātu ar drošību saistītos riskus.
Bažas rada tas, ka EK vienkārši neņem vērā Eiropas tirgus daudzveidību. Maksājumu metodes un sistēmas dažādās valstīs ir atšķirīgas. Latvijā šī nozare darbojas citādi nekā Bulgārijā, Francijā vai Itālijā. Nīderlandē pārsvarā tiek izmantotas debetkartes, savukārt Lielbritānijas patērētāji dod priekšroku kredītkartēm.
EK uzstāj, ka šīs regulas īstenošanas rezultātā komersanti ietaupīs sešus miljardus eiro gadā, jo samazināsies karšu norēķinu sistēmā veicamo ieguldījumu apmērs. Tomēr ar maksājumu sistēmas uzturēšanu saistītās izmaksas neizzudīs. Līdz ar to jautājums joprojām paliek atklāts - kurš maksās, ja to nedarīs komersanti? Šāds patvaļīgi noteikts regulējums jau iepriekš vairākkārt pārbaudīts, un, kā mēs redzējām Spānijas, Austrālijas un ASV gadījumā, izmaksas galu galā vienmēr tiek pārnestas uz patērētāju. Bet kāpēc gan patērētājiem būtu jāuzņemas papildu izmaksas sešu miljardu eiro apmērā?
EK un komersanti apgalvo, ka izdevumu atvieglojumi ļaus viņiem samazināt cenas par labu patērētājiem. Tomēr nav pierādīts, ka šis modelis nodrošinātu patērētāju izmaksu pazemināšanos - gluži pretēji, patērētāju izdevumi paaugstinās.
Otrs priekšlikuma aspekts, kas patērētājiem radīs papildu slogu, ir tā sauktā visu karšu pieņemšanas noteikuma vājināšana. Tas faktiski nozīmē, ka komersanti varētu izvēlēties pieņemt tikai ar noteiktu zīmolu kartēm veiktus maksājumus, kā rezultātā strauji pazeminātos vispārējais augstais karšu pieņemšanas līmenis. Patērētāji visā pasaulē atzīst, ka vissvarīgākais nosacījums karšu izvēlē ir tas, cik plaši attiecīgās kartes tiek pieņemtas. Tik pēkšņi ierobežojumi ne tikai radīs sarežģījumus, bet arī izraisīs klientu apmulsumu gadījumā, ja karte nedarbosies. Mūsdienās arvien lielāka uzmanība tiek veltīta klientu ērtībām un tehnoloģiskajām inovācijām, bet patērētāju viedoklis un tiesības šajā jautājumā netiek ņemtas vērā. Visbeidzot šis regulējums apdraud arī mazos uzņēmumus.
ES dalībvalstīm jāizlemj, kādu maksājumu ekosistēmas darbību tās vēlas redzēt nākotnē un kam jāuzņemas izmaksas. Mēs gaidām, kad EK izklāstīs, kā ierosinātais regulējums sniegs labumu patērētājiem vai mazajiem uzņēmumiem.
*MasterCard reģionālais vadītājs Baltijā un Ziemeļvalstīs