«Protams, tas nav svarīgākais pants, bet būtu labi, ja deputāti zinātu, ka ir vajadzīgs balsu vairākums. Visticamāk, tas ir izskaidrojams ar to, ka pants nav darbināts,» spriež I. Kažoka. Viņa atzīst, ka deputātam nav niansēs jāpārzina visi Satversmes panti no galvas. Kā nepieciešamo minimumu politoloģe min pirmā kursa jurisprudences studentiem konstitucionālo tiesību kursā vajadzīgās zināšanas.
«Nevar tik kategoriski pateikt, jo nav pareizi deputātus pielīdzināt pirmā kursa studentiem,» uz politoloģes teikto atbild G. Kusiņš. «Kaut ko līdzīgu es prasu studentiem,» viņš saka. Lektors atzīst, ka pirmā kursa studenti atbildi uz Dienas uzdoto jautājumu, visticamāk, zinātu, jo viņiem esot skaidrs mērķis, eksāmens, kuram iespējams iepriekš sagatavoties. Viņaprāt, deputātam ir jāpārzina pamatprincipi. 51. panta gadījumā tie būtu šādi - iespēja atlaist prezidentu pastāv, kurš to ir tiesīgs ierosināt, nepieciešams balsu vairākums. Vienlaikus G. Kusiņš piebilst, ka gadījumā, ja deputāts to zinot, prātā nākot jautājums, kādēļ viņš to zina.
«Īsti pārsteigums tas nav. Nedomāju, ka katrs ir izlasījis Satversmi tik tālu,» saka Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris. Viņš uzskata, ka no deputāta vaicāt konkrēta panta detaļas ir pārspīlējums, jo (bez ieskatīšanās Satversmē) pietiekot ar to, ka apzinās iespēju atlaist. «Deputātam nav jāzina procedūra, bet iespēja,» norāda G. Kūtris. Viņš piebilst, ka arī juristi visu detaļās no galvas nepārzina, taču zina, kādas iespējas pastāv. Deputāta zināšanu minimums esot pirmie, nozīmīgākie Satversmes panti.
«Saeimas deputāti un deputāta kandidāti ir atšķirīgi. No tā [Dienas testa] nevar izdarīt secinājumus vai vispārinājumus,» saka G. Kusiņš. Par atšķirīgu zināšanu līmeni, kas izriet no deputāta vai kandidāta pieredzes, vienisprātis ir arī I. Kažoka. Taču no sava viedokļa par zināšanu minimumu, kas iekļauj konstitucionālo tiesību pamatus un ko viņa pauda arī Dienas izstrādātā politiķu kodeksa (10 punktu Kādam jābūt politiķim Latvijā) kontekstā, politoloģe neatkāpjas.