Negaidīti, savā ziņā likumsakarīgi, tomēr par veiksmīgi izveidotu sistēmu šoreiz nevar būt runa. Inetas ceļā pēc zelta būtisku lomu, protams, spēlēja veiksmīgās krustceles, kurās stāvēja Pjotrs Ščastļivijs. Vīrs atbalstīja, tomēr galvenā artava Radēvičas panākumā pienākas viņas Maskavas trenerim Jevgeņijam Teravanesovam. Uz jautājumu, vai bez Teravanesova Ineta aizlēktu zelta medaļas tālumā, Latvijas izlases galvenais treneris Edvīns Krūms atbildēja bez minstināšanās: «Domāju, ka ne.»
Kvalitatīvu trenera kadru trūkums ir viena no lielākajām vieglatlētikas sāpēm pēc sasāpējušā sporta bāžu jautājuma Rīgā. Sporta karalienes panākumus kaldinājuši treneri, kuriem labi zināms vēl padomju laika rūdījums, - Valentīna Eiduka, Aivars Rumbenieks, Ludmila Olijare/Aleksandrs Čumakovs, Māris Grīva... Barselonā šo sarakstu papildināja Murjāņu treneris Guntars Gailītis. Viņa audzēknis Māris Urtāns izcīnīja ceturto vietu ļoti spēcīgā lodes grūdēju konkurencē. Kaut arī medaļa palika neaizsniegta, Guntaram tā ir balva par vairāk nekā 30 gadu neatlaidīgu darbu un sapratni attiecībās ar audzēkņiem. Līdzjutējiem nebūtu iespēja sestdienas vakarā sekot līdzi Latvijas cerībai lodes grūšanas sektorā, ja Gailītis neizvēlētos pareizāko taktiku, kad pēc Murjāņu absolvēšanas Urtāns gribēja atsaukties izdevīgam darba piedāvājumam Norvēģijas naftas urbumos. Guntars zvanīja Māra tēvam, un pa abiem viņi pierunāja Urtānu turpināt treniņus.
Paradoksāli, bet kopumā veiksmīgais čempionāts iecirtīs ap 2400 latu robu Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) budžetā. Ieva Zunda ar iegūto 12. vietu parūpējās par to, ka viņai visi Barselonas izdevumi būs jāatmaksā. Sintai Ozoliņai-Kovalai, Ronaldam Arājam, Laumai Grīvai, Jekaterinai Čekelai, Marlēnai Reimanei un Sandrai Krūmai būs jāizmaksā puse no summas. Runā, ka LVS esot tik plāni ar finansēm, ka būšot problemātiski sameklēt pat pusotru tūkstoti.