Tikai ar finansējumu nevar
OECD eksperti izpētījuši situāciju Latvijā, sākot no pirmsskolas līdz pat augstākajai izglītībai un zinātnei. Runājot par bērnudārziem, eksperti mudina vairāk domāt par to pieejamību un profesionālajiem standartiem pirmsskolas skolotājiem. Vajadzīga daudz sistemātiskāka pieeja viņu sagatavošanā, lai iekļautos arī jaunie pedagogi. Te gan nevar noliegt ciešu saistību ar zemo atalgojumu. Kā atzīmē OECD Izglītības un prasmju direktorāta vadītājs Andreass Šleihers, algas izglītības sektorā strādājošajiem visos līmeņos pēc OECD standartiem Latvijā ir ļoti zemas. Pedagogu atalgojuma ziņā Latvija ir pat pēdējā vietā starp organizācijas dalībvalstīm. Tomēr viņš arī piebilst, ka tikai atalgojuma celšana neko nemainīs izglītības kvalitātē.
Eksperti Latviju mudina turpināt jau iesākto ceļu un samazināt skolu skaitu, vienlaikus palielinot bērnu skaitu klasē. Tajās OECD valstīs, kur pašlaik ir efektīvākā izglītības sistēma pasaulē, ir iets tieši šis ceļš. A. Šleihers arī uzskata, ka Latvijā tik populārais arguments, ka skola ir mazo novadu un ciemu sirds, nav pietiekams. Saprotams, ka neviens šīs skolas negrib slēgt, bet augstu kvalitāti tajās nevar nodrošināt. Nav arī pierādījumu tam, ka skolotāji ir laimīgāki ar mazāku bērnu skaitu klasē. Apmierinātība ar darbu pieaug, ja pedagogiem ir iespējas savā starpā sadarboties, bet Latvijā tas notiek reti.
Ziņojumā uzsvērtas arī pozitīvās lietas. Kopš 2000. gada skolēnu mācību sasniegumu līmenis ir būtiski uzlabojies, un ir tikai nedaudzi ar ļoti vājām zināšanām. Mazāk ir arī to jauniešu, kuri pamet izglītības sistēmu pāragri, turklāt apsveicami, ka liela daļa izvēlas studēt. Tomēr, lai gan pēdējos gados Latvijai izdevies palielināt to jauniešu skaitu, kuri izvēlas studijas eksakto zinātņu jomā, šī proporcija joprojām nav pietiekama.
Augstskolu par daudz
Latvijas demogrāfiskās situācijas dēļ eksperti uzsver problēmas tieši augstākajā izglītībā. Pēc OECD prognozēm, 2020. gadā jauniešu skaits vecumā no 20 līdz 24 gadiem, salīdzinot ar 2002. gadu, būs samazinājies par 42%. Šāda tendence jau tagad ir trieciens augstskolām. Turklāt, samazinoties studentu skaitam, augstāko izglītības iestāžu skaits paliek nemainīgs un iepriekšējos gados pat ir audzis. Tāpēc ekspertu ieteikums ir pārskatīt gan augstskolu un koledžu, gan tur strādājošo skaitu, lai sasniegtu augstāku līmeni, jādomā arī par specializāciju.
Šīs rekomendācijas nepārsteidz izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (Vienotība). Viņš Dienai sacīja, ka nopietni ir jādomā par koncentrāciju augstākajā izglītībā. Ja paskatās, cik Latvijā kopā ir augstskolu un koledžu, populācijai būtu jābūt mērāmai desmitos miljonu. Problēmas gan nav tikai skaitā. Daudzās augstākās izglītības iestādēs trūkst pietiekami augsta līmeņa pasniedzēju, līdz ar to nav arī iespējams, piemēram, organizēt zinātniskos seminārus, pievilināt studentus un radīt viņos interesi par akadēmisko un zinātnisko karjeru. Tajā pašā laikā, ja paskatās uz lielo augstskolu budžetu un izrēķina finansējumu uz vienu studentu, tas ir ļoti mazs. Pašlaik augstākā izglītība un zinātne faktiski dzīvo no struktūrfondu līdzekļiem, un nav zināms, kas notiks, kad šie papildu līdzekļi beigsies. K. Šadurskim ir bažas, ka mūsu konkurētspēja nebūs tādā pašā līmenī kā Rietumeiropā un būs grūti ar projektiem uzvarēt kopējos Eiropas konkursos.
Ministrs arī piekrīt citiem ekspertu ieteikumiem, uzsverot, ka Latvija ir uz pareizā ceļa. Darba gan priekšā vēl daudz.