Kādu ietekmi tas varētu atstāt uz piena iepirkuma cenām pašlaik ir grūti prognozēt. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) Latvijas Radio jau paudis, ka pašlaik nav iespējams prognozēt situāciju pēc piena kvotu atcelšanas, jo daudz kas būs atkarīgs no pašu piensaimniecību prasmes pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks atzīst, ka uz piena kvotu atcelšanu raugās ar piesardzību, un pašlaik ir pārāk liela neziņa, lai varētu izteikt konkrētākas prognozes. Viens no potenciālajiem riskiem ir importa piena produktu pieaugums vietējā tirgū. Lai gan, kā atzīst J. Šolks, par to bija liels satraukums arī saistībā ar Krievijas noteikto embargo ES ražotajiem pārtikas produktiem, drūmie pareģojumi nepiepildījās. Arī, domājot par eksportu ārpus ES, jāsaprot, ka, pieaugot piena apjomiem iekšējā ES tirgū, visas valstis meklēs eksporta tirgus ārpus ES.
Viena no Latvijas īpatnībām ir tā, ka kvotu darbības laikā, lai nebūtu jāmaksā sods par to pārsniegšanu, mūsu piensaimnieki mazināja izslaukumus. Savukārt citas valstis izvēlējās pretēju stratēģiju - attīstīt piena nozares kapacitāti, kāpināt izslaukumus un arī maksāt soda naudas par kvotu pārsniegšanu. Taču rezultātā šīs valstis labāk sagatavojušās kvotu atcelšanai un to piena nozares kapacitāte ir jaudīgāka. Arī zemnieku saimniecības Kalnduduri īpašnieks Viesturs Liepiņš bilst, ka kvotu dēļ mazinātie izslaukumi varētu būt zināms šķērslis jaunajā situācijā pēc kvotu atcelšanas.
Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta ekonomists Andris Miglavs bilst, ka daudz kas būs atkarīgs no mūsu piena pārstrādātāju prasmes piedāvāt produktus ar augstu pievienoto vērtību.