Atbilstoši tālaika izpratnei par greznību, bagātību un arī skaistumu kā prototips tika izvēlēts Venēcijas palaco. Ēka bija paredzēta tieši biržas funkcijai, un sākumā esot bijis svarīgi saprast, kā vispār muzejs te var darboties. Izrādījies, ka gan funkcijas, gan pat atsevišķi darbi iegūluši mājā gluži organiski. Kā stāsta muzeja direktore Daiga Upeniece, «katra lieta ieguva savu vietu» muzejniekiem par lieliem brīnumiem. Uzreiz jāpiebilst, ka birža būs muzeja redzamā daļa, bijušā Ārzemju mākslas muzeja krājums tiks izvietots speciāli pārprojektētās telpās Pārdaugavā.
Muzejs maina attieksmi
Turklāt jaunas nebūšot tikai telpas. Svarīgi, ka mākslas muzejs Rīgas birža maina attieksmi pret dzīvi. Divi vārdi ir muzejam, divi - ēkai. Tieši tā muzejs arī ir baudāms - var nākt uz muzeju apskatīt mākslu, taču var arī nākt kā uz interesantu arhitektūras objektu. Atšķirībā no priekšteča - Ārzemju mākslas muzeja - muzejs Rīgas birža nebūs orientēts uz «mūsējie un svešie» nošķīrumu, bet gan uz izcilību neatkarīgi no darbu un mākslinieku nacionālās piederības. Muzejs būs atvērts arī Latvijas mākslai - gan vēsturiskām ekspozīcijām, gan mūsdienu mākslai.
Klasiskajām kolekcijām, kas aptver Rietumu un Austrumu kultūru liecību un mākslas kolekcijas no XVI līdz XIX gadsimtam, šeit paredzēts mūsdienīgs uztveres veids. Būs, protams, arī klasiskas ekspozīcijas stiklotās vitrīnās, taču informācija par eksponātiem būs pieejama skārienjutīgās datorizētās virsmās. Sadarbībā ar Lattelecom plānota iespēja muzejam pieslēgties ar savu aifonu.
Dejas līdz rītam
Jaunums arī, ka muzejā notiks ne vien vizuālās mākslas notikumi, bet arī koncerti un izrādes, jo ēkā ir ļoti laba akustika. Daiga Upeniece stāsta: «Līdz decembrim būs trīs izstādes, bet koncertu saplānots jau krietni vairāk.» Ēka ir multifunkcionāla, jo katru telpu iespējams nošķirt un slēgt, neietekmējot citu telpu apmeklēšanas iespējas. «Cilvēks var savu bērnu aizvest uzreiz uz pedagoģiskajām programmām vai uzreiz nokļūt kādā noteiktā izstādē, doties uz bibliotēku, kafejnīcu vai koncertu.
Tādējādi muzejs var variēt apmeklējuma laiku. Piemēram, aizslēgt ekspozīciju, bet atstāt atvērtas telpas citām norisēm - semināriem, sanāksmēm, koncertiem, atsevišķām izstādēm vai izrādēm - kaut vai līdz naktij.» Padomāts arī par darba laiku, kas nereti ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc darbaļaudis Rīgā neraujas uz izstāžu zālēm, jo tās lielākoties jau ir ciet, kad beidzot rodas iespēja kaut kur doties.
Konceptuāla atvērtība
Jauno muzeju veidojot, ir domāts par izziņas un atpūtas funkciju līdzsvaru, jo ēkā ir gan skaisti interjeri, gan tikpat skaisti skati paveras arī uz āru. Viena no brīnišķīgākajām telpām ar balkonu un skatu uz Doma laukumu atvēlēta nevis direktores kabinetam, bet gan iecerēta kā gluži tukša istaba ar pāris dīvāniņiem, kur vienkārši vērot ainavu un priecāties par gaismu.
Šķiet, beidzot Rīgā būs kāds objekts, kurā padomāts par cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem, vai tie būtu invalīdi vai mazi bērni ratiņos. No pagalma ielas līmenī var iekāpt stiklotā liftā un nokļūt, kur sirds vēlas, turklāt baudot skaistos skatus un arī Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova speciāli šai vietai veidotu darbu - ātrijā iekārtu gondolu.
Cilvēkiem ar kustību traucējumiem paredzētas arī atsevišķas labierīcības (ar iespēju pieregulēt spoguli tā, lai uzkrāsot lūpas un sasukāties redzētu arī kāds ratiņos sēdošs apmeklētājs!).
Šis būs pirmais muzejs Latvijā, kas pilnībā atbilst starptautiskiem nosacījumiem atmosfēras un drošības standartu ziņā. Līdz šim tādu telpu trūkums bijis galvenais iemesls, kāpēc garām Rīgai dodas lielas ceļojošās ārzemju izstādes. Tagad tām būs kur piestāt. Tāpat kā pilsētniekiem un tūristiem.