Kā nonācāt pie koncertprogrammas?
Es un kursabiedrene Irīna Mihailovska veidojām koncertprogrammu savam diplomeksāmenam kolektīvajā muzicēšanā, ar ko šogad beidzam Mūzikas akadēmijas Etnomuzikoloģijas nodaļu. Viņai tapa programma, saistīta ar latgaliešu teicējas Annas Kažas dziesmu pūru, bet es, pētot vijolniekus latviešu tradicionālajā mūzikā, nolēmu spēlēt viņu repertuāra melodijas.
Vai šo mūziku izpildīsiet tradicionālajā manierē, vai nozīmīga loma būs arī improvizācijai, stilu pludināšanai?
Koncertos esam piedāvājuši arī dažādas improvizācijas, taču šoreiz centīsimies muzicēšanu maksimāli tuvināt autentiskajam stilam, ko apguvām, klausoties audioierakstus, cenšoties izprast visu, kas ir būtisks saistībā ar šo mūziku, iepazīstot teicēju dzīves gājumu.
Kā tu uztver Annas Kažas teikto, ka «dziedāšana ir laba pamācība cilvēkam»?
Šis teikums saistībā ar tradicionālo mūziku izsaka visu. Dziesma māca tikumu, mīlestību pret dabu, darbu - ietver daudz pamācību dzīvei.
Kas tevi ir aizrāvis Latvijas tautas vijolnieku pētniecībā?
Mani pārsteidza tas, ka tautas vijolnieku spēle ir diezgan daudz ieskaņota un ka paši spēlētāji ir sastopami vēl šodien. Tradicionālā spēlēšana patiesībā nemaz nav tik vienkārša - tajā daudz variēšanas un improvizēšanas.
Tūliņ absolvēsi Etnomuzikoloģijas nodaļu, kādi vērtīgājie ieguvumi un - kas tālāk?
Šajā nodaļā pētniecība iet roku rokā ar praksi, tādējādi bija iespēja aktīvi nodoties lauka pētījumiem. Pasaules mūzikas studijas paplašināja redzesloku un savā ziņā pat mainīja domāšanu. Plānoju turpināt studijas maģistrantūrā. Latvijā šī ir jauna nozare, un jāmēģina saredzēt tās iespējas maksimāli pozitīvā gaismā, pašu spēkiem jāveido auglīga vide attīstībai.