Pirmajā pieturvietā izkāpuši, arābi smēķē, dzer kafiju. Ceļmalas ēstuves fasādei jau aizšpaktelēti ložu izrautie caurumi, jo karadarbība šeit gājusi pāri pirms vairākiem mēnešiem. Tomēr tā bijusi pietiekami spēcīga, un otrā ceļa pusē joprojām atrodas vairāki nodeguši un nomelnējuši Muammara Kadāfi armijas bruņutehnikas vraki. Abduls, līdzīgi daudziem citiem, zina tikai dažus vārdus angliski un vaicā, vai esmu ārsts. Saku: «Nē, esmu sahafī.» Tas arābiski nozīmē «žurnālists». Tas atstāj pozitīvu iespaidu, tāpat arī mana piederība Eiropas Savienības dalībvalstij Latvijai, kuru gan arābi prot izrunāt tikai kā «Latrija». Pats populārākais eiropietis patlaban šeit ir Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, jo Francija bijusi viena no galvenajām lībiešu revolucionāru atbalstītājām.
Šajā braucienā vēlreiz pārliecinos, ka piesardzīga braukšana nav lībiešu šoferu garā. Ātrums tomēr šķiet pārgalvīgs, tāpat kā 95. markas benzīna uzpildīšana automašīnā, vienā rokā turot kūpošu cigareti.
Tālāk uz rietumiem kontroles posteņu kļūst aizvien vairāk. Tajos redzami nu jau arī bruņoti, pārsvarā jauni Lībijas iedzīvotāji. Katras automašīnas šoferim pajautā, uz kurieni viņš brauc un kas ir pasažieri.
Abduls rāda man ar mobilo telefonu filmētus kadrus - tajos viņa cīņu biedri. Tā ir Benī Valīda, kur norisinājušās smagas kaujas. Abduls velk ārā no somas cepumus un sulu un cienā visus pārējos pasažierus. Visticamāk, tas ir karalaikā iegūtais paradums dalīties it visā. Esam jau pavisam tuvu Sirtai - Muammara Kadāfi dzimtajai pilsētai, kur kaujas beigušās pavisam nesen. Tur izkāpj mūsu ceļabiedrs un pasaka man paldies par ārvalstu palīdzību. Ceļmalā redzami vairāki revolucionāru tanki. Uz asfalta daudz izšautu patronu, lielākoties ložmetēja kalibra.
Jau ir satumsis un posteņos visiem garāmbraucējiem pārbauda dokumentus. Par Latvijas pasi nekādi jautājumi nerodas.
Pie pagrieziena uz Misrātu mašīna apstājas un šoferis saka: «Sarkozīi, esam klāt!» Paņemu savas somas, atvados un sāku stopēt ceļa malā. Pavisam drīz jau esmu mašīnā. Vīrieti sauc Baha, un viņš ir priecīgs, ka var man palīdzēt nokļūt viesnīcā. Bet vēl pirms tam piedāvā apskatīt pilsētas centrā redzamos kara postījumus. Tie joprojām ir iespaidīgi, lai gan M. Kadāfi armija no šejienes tika padzīta 18. augustā.