Vajag prognozējamību
Uzņēmēji ir vienisprātis, ka minētā norma var darboties preventīvi, kā atturēšanas mehānisms, taču pauž bažas, ka rezultātā daudzi mazie uzņēmēji varētu likvidēt savu biznesu. Tādējādi netieši tiek atzīsts, ka daudzi uzņēmumi spējīgi pastāvēt, tikai krāpjoties ar nodokļu nomaksu. Uzņēmēji arī atzīst, ka līdztekus sodiem no valsts puses godīgajiem uzņēmējiem būtu jābūt arī stabilitātei un prognozējamībai nodokļu jomā.
Piemēram, Latvijas Tirgotāju savienības, kam pieder veikalu tīkls Lats, valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis, uzsverot, ka nodokļi jāmaksā, tomēr norāda, ka sods ar brīvības atņemšanu ir pārāk bargs un nesamērīgs nodarījumam. «Domāju, ka šī norma, ja tā tiks pieņemta, strādās preventīvi, taču rezultātā mazie uzņēmēji, kurus šī norma būs nobiedējusi, varētu pārtraukt savu darbību, un cilvēki paliktu bez darba,» savas bažas klāsta R. Okmanis un piebilst, ka daudziem uzņēmējiem nodokļu slogs ir par smagu. To, ka šī norma varētu būt liktenīga atsevišķu mazo biznesu pastāvēšanai, īpaši laukos, uzsver arī uzņēmuma Gaulāzija, kurš darbojas Krāslavā, valdes loceklis Artūrs Ābols. Tomēr viņš uzsver: «Ja cilvēks nevar nopelnīt godīgā veidā, jādomā, vai mocīt sevi un citus.»
A. Ābols uzskata, ka runa ir arī par darbiniekiem, no kuriem daudzus palikt strādāt Latvijā mudina tikai papildu ienākumi aploksnē. «Ja no visiem ienākumiem maksās nodokļus, daudzi mazie lauku uzņēmēji saviem darbiniekiem varēs samaksāt daudz mazāku algu nekā tagad, kad daļa tiek maksāta aploksnē. Rezultātā daudzi cilvēki varētu pieņemt lēmumu par labu aizbraukšanai uz ārzemēm,» situācijas pretrunīgumu raksturo A. Ābols.
Grūti konkurēt
Savukārt Lāču maizes ceptuves īpašnieks Normunds Skauģis un arī apsardzes uzņēmuma G4S valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis uzskata, ka bargiem sodiem jāiet roku rokā ar soda neizbēgamību, citādi lielas jēgas nebūs. «Es noteikti atbalstu stingrākus sodus, jo mums, uzņēmējiem, kas maksā visus nodokļus, ir grūti konkurēt ar «beznodokļu» uzņēmumiem. Tomēr tas būs efektīvi tikai tad, ja valsts institūcijas nodarbosies ar nodokļu nemaksātāju izķeršanu. Pašlaik valsts nedara gandrīz neko. Apņemšanās līdz 2020. gadam samazināt ēnu ekonomiku par vienu procentpunktu gadā ir nenopietna,» bilst N. Skauģis. Uzņēmējs norāda, ka šāda nodokļu nemaksāšana kropļo konkurenci un traucē strādāt godīgiem uzņēmējiem. Par godīgas konkurences kropļošanu nodokļu nemaksātāju negodprātības rezultātā sūdzas arī E. Zālītis: «Lai gan mēs esam teju lielākā apsardzes kompānija Latvijā, tomēr valsts un pašvaldību iepirkumos mums izdodas uzvarēt apmēram vienā procentā gadījumu, jo nespējam piedāvāt tik zemu cenu kā citas kompānijas. Pieļauju, ka tas saistīts ar to, ka mums kā godīgiem nodokļu maksātājiem ir lielākas darbaspēka izmaksas un līdz ar to - dārgāks pakalpojums. Jāteic, ka aplokšņu algu problēmai ir tikpat daudz gadu, cik atjaunotajai Latvijas valstij. Un man ir retorisks jautājums - cik aplokšņu algu maksātāju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pa šiem gadiem ir izdevies noķert un sodīt? Ja tas būs tik neintensīvi kā līdz šim, tad ir vienalga, cik liels ir sods. Kāda jēga bargiem sodiem, ja nevienu nepieķer,» savu attieksmi pret iecerētajiem grozījumiem pauž E. Zālītis. Viņš arī uzskata, ka varētu mainīt Darba likuma normu, nosakot, ka darba alga primāri ir maksājama elektroniski ar pārskaitījumu uz bankas kontu un tikai tie uzņēmēji, kas īpaši tam deklarējas VID, varētu izmaksāt algas skaidrā nauda. Tad arī būtu vieglāk pierādama aplokšņu algas maksāšana, jo jebkuri maksājumi darbiniekiem skaidrā naudā, ja vien uzņēmējs nav īpaši to pieteicis VID, būtu uzskatāmi par pārkāpumu.
Tikai kā alternatīva
Lūgta vērtēt grozījumus Krimināllikumā no juridiskā viedokļa, Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja profesore Valentīna Liholaja bilst, ka paredzētā iespēja sodīt ar diviem gadiem brīvības atņemšanu nav vērtējama kā pārmērīgi barga. «Grozījumos ir paredzēta šāda iespēja līdztekus citiem alternatīviem soda veidiem - naudas sodam un piespiedu darbam. Jāuzsver, ka tiesa, lemjot par piemērojamo sodu, vispirms vienmēr izskata vieglākos likumā noteiktos soda mērus un smagāko sodu piemēro tikai tad, ja kaut kādu apstākļu dēļ nevar piemērot paredzētos vieglākos soda mērus. Jāteic, ka šai konkrētajai normai, tāpat kā vairākām citām Krimināllikuma normām, galvenā ir prevencijas jeb atturēšanas izdarīt konkrēto pārkāpumu funkcija,» skaidro V. Liholaja un piebilst, ka nekādus juridiskus riskus šādas normas iekļaušanai Krimināllikumā nesaskata.
Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) norāda, ka, lai veiksmīgi cīnītos ar aplokšņu algām, tiek piedāvāts komplekss risinājums attiecībā uz aplokšņu algu izmaksātājiem (nevis saņēmējiem). «Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā nepieciešams noteikt jaunus - attiecīgi administratīvā pārkāpuma un noziedzīga nodarījuma - sastāvus tieši par uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu. Mazos apmēros - administratīvā atbildība, uzliekot naudas sodu no 140 līdz 2100 eiro, ievērojamā apmērā (aplokšņu algu izmaksa virs 3700 eiro) - sodot ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu (līdz 1000 minimālajām mēnešalgām, šobrīd - 370 000 eiro) un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem,» izklāsta ministrs.