Es atbildu - nu ko jūs, kāda ģimene, kādi bērni, esmu vēl jauns, gan jau vēl pagūšu! Es tā atbildu jau gadus desmit, bet senāk man to nejautāja.
Vīrietim atšķirībā no sievietes nav jāuztraucas, ka tūlīt, tūlīt jau būs par vēlu bērnu radīšanai. Bet vai tu nedomā, ka vari kļūt par vecu, lai, piemēram, ar dēlu spēlētu futbolu?
Nu vecs es nejūtos un ceru vēl kādu laiku nejusties! Cenšos uzturēt sevi sportiskā formā, uz baseinu peldēt eju un reizēm no rītiem skrienu. Tā ka arī futbolu varēšu uzspēlēt.
Bet ko tu klusībā pats domā, kāpēc tev nav ģimenes un bērnu vecumā, kad daudzi tavi vienaudži jau ģimeni izveidojuši?
Es uzskatu, ka neesmu vēl ieguvis tādu finansiālo stabilitāti, lai man būtu bērns, nemaz jau nerunājot par vairākiem bērniem. Visi mani lektora darba ienākumi arī aiziet ikdienas tēriņiem, no kuriem, atklāti sakot, izdevumi par dzīvokli ir ievērojamākā daļa. Pirms neilga laika nolēmu, ka jāmēģina izveidot savu uzņēmumu, un katru pāri palikušo latu ieguldu šajā pasākumā. Tagad esmu noformējis darbā atvaļinājumu, tūlīt došos, kā pats saku, peļņā uz ārzemēm, ceru padarīt iespaidīgāku savu bankas kontu un tad šeit, Latvijā, attīstīt savu uzņēmumu. Ja man šobrīd būtu jāapgādā bērns, tas būtu nereāli!
Tātad tu uzskati, ka ģimeni nevari atļauties finansiālu iemeslu dēļ?
Tā ierasts, ka no vīrieša tiek gaidīts - viņš ģimeni uzturēs un apgādās. Mana pārliecība ir, ka šādu līmeni vēl neesmu sasniedzis, nevaru bez grūtībām pāris gadu nodrošināt pats sevi, sievu un vēl bērnu.
Dati par vidējiem Latvijas iedzīvotāja ienākumiem mēnesī pēc nodokļu nomaksas ir atšķirīgi, bet nebūs aplam sacīts, ka šī summa ir ap 400-450 latiem. Vai tavi ienākumi ir stipri zemāki?
Tā kā strādāju vairākās darbavietās, mani ikmēneša ienākumi pārsniedz tavu nosaukto vidējās algas ciparu par procentiem divdesmit trīsdesmit, dažos mēnešos - pat piecdesmit, un man vienam ikdienas tēriņiem naudas pietiek, bet ar šādiem ienākumiem kopā ar sievu un mazu bērnu - tā būtu nožēlojama eksistence. Zinu, kā tas ir manu draugu ģimenēs - kamēr sīkie ir pirmsskolas vecumā, kādam viņi jāpieskata, aukle jāalgo vai bērnu mammai jādzīvo mājās… Un visa ģimenes apgādāšana uz vīrieša pleciem.
Bet, ja pēc pieciem desmit gadiem tava finansiālā situācija nebūs kļuvusi labāka, vai tu joprojām plāno dzīvot vienatnē, bez ģimenes?
Manā lektora darbā nekāda finansiāla augšupeja nav gaidāma. Nu nav Latvijā normāli apmaksātu darba vietu pietiekamā daudzumā, nav! Uzskatu, ka mūsu valsts demogrāfiskā situācija ir tik draņķīga tieši tāpēc, ka gadiem ilgi pastāv ļoti zema darba apmaksa! Mana visdziļākā pārliecība, Latvijā dzimtu vairāk bērnu, ja pieaugtu ienākumu līmenis un stabilitāte darba tirgū. Labklājības augšupejai vajadzīgs lielāks atbalsts uzņēmējdarbības aizsācējiem, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Pirms pats nebiju ar to sastapies, pat iedomāties nevarēju, cik biezi ir birokrātijas džungļi, kam jālaužas cauri, dibinot savu uzņēmumu.
Tu izvairījies no tiešas atbildes uz iepriekšējo jautājumu, toties liec saprast, ka, tavuprāt, galvenais priekšnoteikums, lai būtu bērni, ir pietiekams ikmēneša ienākumu līmenis?
Jā, es tā uzskatu!
Kādam šim ienākumu līmenim jābūt?
Nu vismaz ap 1000 latiem mēnesī pēc nodokļu nomaksas, un regulāri, katru mēnesi gadu pēc gada.
Oponējot tavam viedoklim, ka bērnu skaits saistīts ar ekonomiku, varētu teikt, ka pasaulē ir par Latviju daudz trūcīgākas valstis, kurās demogrāfiskā situācija labāka.
Jā, jā, zinu! Indijā daudzbērnu ģimenes slieteņos dzīvo. Bet es gribu, lai manam bērnam būtu normāla bērnība - ar sīcim svarīgām spēlēm, datoru, sporta nodarbībām, ceļojumiem, atrakciju parkiem, un plašs dzīvoklis, galu galā…
Tavuprāt, bērnam materiālās vērtības ir ļoti svarīgas?
Jā, ir, turklāt man šķiet svarīgi, lai mans bērns nebūtu nabadzīgākais savā klasē!
Vai tev pašam bija trūcīga bērnība?
Man bija tipiska mūsu paaudzes bērnība. Naudas trūkumu nejutu, īpašu pārticību arī ne... Māja bija pilna grāmatām, kuras pēcpusdienās pēc skolas lasīju. Drēbes man, kā jau puikam, nelikās svarīgas, kādas bija, tā bija labi. Atceros, divriteni briesmīgi gribēju, un pie tā arī dzimšanas dienā tiku. Bet tas bija pilnīgi citāds laiks, tad bērnam nebija iespēju. Tagad ir iespējas, tikai par visu jāmaksā - pulciņiem, treniņiem, datorspēlēm.
Tātad, tiklīdz tev būs ievērojami lielāki ienākumi un uzkrājumi bankas kontā, tu dibināsi ģimeni, gribēsi bērnus?
Es ceru, ka tā notiks - gan par naudu, gan ģimeni un bērniem. Bet drošs neesmu.
Pirmajā šīs sērijas intervijā bezbērnu sieviete Kristiāna teica, ka neviens no viņas dzīves vīriešiem nav sacījis «mums vajag bērnu». Vai tu pats reizēm neaizdomājies, ka finansiālie apsvērumi ir tikai aizbildināšanās, patiesībā tu vienkārši nevēlies bērnu, nevēlies, un viss?
Jā, izlasīju to interviju. Sava taisnība jau šai sievietei ir, vīrieši reti izsaka tādu vēlmi pēc bērna. Bet sievietes arī! Neviena no manām draudzenēm nav uzstājusi, ka mums vajadzētu bērnu. Kaut kādi mājieni varbūt ir bijuši, bet esmu izlicies, ka tos nesaprotu, un tā nu tas ir palicis.
Ja nu sieviete, ar ko tu satiecies, paziņotu, ka gaida no tevis bērnu?
Gadīties jau var visādi, bet gribu teikt no savu paziņu un arī radu pieredzes, ka gudrai sievietei nevajag censties vīrieti piesaistīt, izmantojot bērnu. Patiešām sievišķīgi gudra sieviete tā nekad nedarīs, jo viņa pamodelēs situāciju uz priekšu un sapratīs, ka nekas labs tur nesanāks. Vīrietis jau varbūt pat būs gatavs apprecēt sievieti bērna dēļ, varbūt par ģimeni gādās, bet nekad sievai nepiedos tādu viltīgu piespiešanu un savu nepiedošanu izpaudīs, iesaistoties attiecībās ar citu sievieti vai izvēloties hobiju, kas sievai nepatīk, vai burtiski pārceļoties uz dzīvi savā birojā, vai aizbraucot strādāt uz ārzemēm, un attiecības būs tikai formālas. Esmu savā vidē tādas situācijas redzējis daudzkārt, un visās atkārtojas šis, minētais scenārijs.
Tev, kā saprotu, nav bijusi tāda situācija, kad jāapprec sieviete, kura no tevis gaida bērnu?
Nē, nu patiešām nav. Paironizējot par sevi, varu teikt, ka visas manas draudzenes tādai rīcībai bijušas par gudru.
Vai tev nācies piedzīvot, ka sieviete gaida no tevis bērnu un viņa, tu vai jūs abi kopā izšķiraties par labu abortam?
Šis man ir smags, nepatīkams jautājums. Ļoti smags! Jā, ir bijusi tāda situācija. Es par to nemēdzu runāt, un par to zina tikai tā sieviete un es, pat ne mani tuvākie draugi, vecāki arī ne. Man tas ir kā fails, ko atmiņā esmu centies aizvērt atkal un atkal. Nu jau gandrīz piecpadsmit gadi pagājuši. Attiecības mums tobrīd bija nopietnas, bet bērnu negribēja viņa un es arī ne. Pierunāt veikt abortu man draudzeni nevajadzēja, viņa pati bija šausmās par grūtniecību, vēl tagad atceros, ka viņa teica: bērns divdesmit gadu vecumā, nu nē! Nevienam nestāstījām, ka viņa izdarīja abortu. Divus gadus pēc tam vēl uzturējām attiecības, tad pašķīrāmies.
Kā tu rīkotos tagad, ja sieviete, ar ko esi kopā, paziņotu, ka gaida tavu bērnu?
Jums, sievietēm, patīk apgalvot, ka jums piemīt intuīcija, bet arī vīriešiem kaut kas līdzīgs piemīt. Vīrietis jūt, vai viņa sieviete ir patiesa. Ja es justu, ka ar mani manipulē, cenšas piesaistīt ar bērna palīdzību, es droši vien uzņemtos atbildību par bērnu, paliktu ar to sievieti kādu laiku. Bet tikai - uz laiku! Ja tiešām grūtniecība sievietei būtu tāds pats pārsteigums kā man un mēs abi apspriežoties nolemtu, ka gribam audzināt šo bērnu, viss varētu izdoties. Lai gan - sākumā kopdzīvei būtu pamatīgi jāpielāgojas. Es to labi apzinos. Turklāt Latvija nav vieta, kur bērnam būtu viegli augt.
Kā tu to domā, kas Latvijai vainas?
Viena mana kādreizējā draudzene, kurai ir bērns, reiz teica, ka Rīgā un arī citviet Latvijā pastāv «mazuļiem nedraudzīga vide», jo ar bērnu esot ērti tikai lielveikalos, kur iekārtotas speciālas rotaļu telpas. Ne muzejos, ne teātros nav par bērniem padomāts, ne spēļu laukumi parkos izveidoti, kur sīčiem rotaļāties, turklāt drausmīgi tie Rīgas dzīvojamo namu pagalmi - dzērāju piemēslotas smilšu kastes, salauztas šūpoles, gadiem nelaboti soliņi. Nebiju iepriekš par to domājis, bet pavērojot secināju, ka viņai ir pilnīga taisnība.
Tev ir bijušas attiecības ar sievieti, kurai jau ir bērns?
Jā, bet es jau uzreiz pateicu, ka bērna audzināšanā neiesaistīšos un nejaukšos. Vienkārši - tas uz mani neattiecas. Turklāt šim bērnam, lai arī vecāki šķīrušies, bija un ir pašam savs tēvs.
Intervijā Kultūras Dienai norvēģu rakstnieks Ērlenns Lū stāstīja, ka norvēģu vīrieši pērk sporta ekipējumu un dodas dabā, jo vēlas telpu, kas piederētu tikai viņiem, esot ieviesies arī jauns termins mancave jeb vīriešu ala. Varbūt tu baidies, ka sieva un bērni atņemtu tev šo savas alas izjūtu?
Tāpēc jau es iepriekš sacīju, ka, ja ir bērns, vajadzīgs plašs dzīvoklis, lai pietiek vietas visiem -vecākiem, bērnam, lai katram ir sava ala. Tās nevar būt divas šauras istabiņas. Atkal tas pats naudas jautājums!
Bet var jau vīrietim un sievietei gadīties iemīlēties, un tad nav svarīgi, ir vai nav mājoklī komforts, svarīgi šķiet vienkārši būt kopā. Vai arī, tavuprāt, iemīlēšanās ir sieviešu emocionālajai pasaules uztverei raksturīga kategorija?
Iemīlēties vīrietim manā vecumā nav tik vienkārši kā vidusskolas laikā. Varbūt tāpēc, ka gadiem ilgi strādāju intelektuālu darbu, neesmu ne dzejnieks, ne mākslinieks, netveru iedvesmu un impulsus no apkārtējās pasaules. Spēcīgas jūtas, aizraušanās, saviļņojums - tas pieder manai pagātnei, jaunībai. Kaut kādas simpātijas man ir bijušas pret visām manām draudzenēm, bet tā iemīlējies, ka spēju domāt tikai par šo sievieti, pēdējoreiz biju studiju gadu sākumā.
Iepriekš intervētā Roze visai kritiski izteicās par Latvijas vīriešiem. Varbūt tu arī neesi izveidojis ģimeni, jo neviena Latvijas sieviete tev nešķiet tam pietiekami laba, un tagad tu prāto, strādājot ārzemēs, sastapt savu īsto?
Jā, palasīju arī interviju ar Rozi… Lai jau viņa tā domā. Es pasacīšu savu, vīrieša viedokli par Latvijas sievietēm. Manuprāt, mūsu valsts sievietes ir apbrīnojamas, viņas tiek galā ar visu - pelna naudu, uztur sevi kārtībā un labi izskatās, viņām ir plašs interešu loks, viņas ir universālas: gan projektu nomenedžēs, gan paspēs pēc darba uz satikšanos smaidošas atnāk. Gribu gan pateikt, ir viens sieviešu tips - visai izplatīts daudzviet, arī manā, izglītības iestāžu vidē -, kas man liekas briesmīgi nepievilcīgs.
Lai interneta komentētājiem būtu, par ko diskutēt, raksturo, lūdzu, precīzāk, kāds sieviešu tips tev šķiet nepievilcīgs?
Tāda agresīva, vienmēr sporta kurpēs un džinsa biksēs tērpta būtne, kas kliedzošā balsī paprasa man cigareti un nekavējoties paziņo, ka cigaretes man nav pareizās un vispār viss un visi ir slikti, nepilnīgi, nepareizi. Saruna viņai nozīmē monologu, kura temats ir citu cilvēku kļūdas, tikai viņa pati sev šķiet ideālā pilnība. Nu sieviete bez sievišķības, no kuras gluži kā lāzera stars plūst negatīvā enerģija, vesels antipātiju mākonis - viņas pašas sev nepatīk un nespēj just simpātijas pret kādu citu.
Kas, tavuprāt, sievietei piešķir sievišķību? Augstpapēžu kurpes, kleita, vaigu bedrītes smaidot, lakoti nagi, laipns saskarsmes stils, rūpīgi saveidota frizūra, rotaslietas un vēl - lai iemīļotākais hobijs noteikti būtu ēst gatavošana?
Jā, katrs tavs pieminētais elements raksturo sievišķību. Bez mazākās ironijas. Tas ir normāli, ka vīrietim pievilcīgākas šķiet sievišķīgas sievietes! Jums, sievietēm, taču arī patīk vīrišķīgi vīrieši, nevis tādi bezrakstura mūlāpi, kas lopiski piedzeras, tiklīdz kāda problēma gadās.
Lasītājas apgalvos, ka, simboliski sakot, ja sieviete pati sev durvis neatvērs, tad viņa pie tām arī paliks stāvot un gaidot, jo daudziem Latvijas vīriešiem nepiemīt instinktīvs galantums - atvērt sievietei durvis, respektīvi, novērtēt sievišķību.
Sievietei vajag pie tām durvīm pastāvēt un pagaidīt. Kurš būs vērā ņemams vecis, tas arī durvis atvērs, mēteli pasniegs un komplimentu pateiks.
Tātad sievietēm, kuras apgalvo, ka viņām nav bērna, jo trūkst piemērota vīrieša blakus, vienkārši jābūt sievišķīgām un dzīve sakārtosies?
Par bērniem - tas ir cits jautājums! Lai būtu bērns, tur jau pieminētā nauda ir svarīga, arī abiem jābūt vēlmei pēc sīkā, jābūt gribai iesaistīties ilgstošās, nopietnās attiecībās. Bet liela daļa Latvijas sieviešu ir lieliskas - smukas, gudras un dzīvespriecīgas! Tādas ir manas studentes, kolēģes, paziņas.
Bet ģimeni tu ne ar vienu no šīm lieliskajām sievietēm izveidojis tomēr neesi.
Man nekad nav bijis tāda mērķa - izveidot ģimeni. Un arī šobrīd man nav tāda mērķa. Vienmēr esmu apzināti veidojis tādas brīvas attiecības bez kopīgas dzīves, nu tādas, kā mēdza agrāk teikt, randiņu attiecības. Ģimene vispār mūsu sabiedrībā cilvēkiem vērtību skalā ir pēdējā vietā, daudzas laulības izjūk, vēl vairāk ir tādu, kas ir tikai imidžam. Mums Latvijā nav arī tādas Dienvideiropā izplatītas ekonomiskās formas kā ģimenes bizness, nav arī ģimenes tradīciju kultūras, bet var jau būt, ka tas ir savu laiku pārdzīvojis arhaisms.