Kopš aizgājuši pensijā, jaunpilnieki izveidojuši radošu un jaudīgu organizāciju, sapulcējuši ap sevi draugus no tuvākās un arī tālākas apkārtnes. No viņiem staro piepildītas dzīves pašapziņa, bet par jautājumu, vai tiešām te visi ir pensijā, Jaunpils aktīvākie seniori sirsnīgi smej. «Reizēm neērti, ka mūsu bērni jau tik veci,» pajoko pensionāru biedrības Jaunpils pārstāvis Kārlis Ķergalvis.
Gandarījums pret naudu
Savu darbību Jaunpils Pensionāru biedrība uzsākusi 2003. gadā - ar dalību Nīderlandes projektos. Pateicoties tiem, izdevies iekārtot nelielu telpu, kur sanākt kopā aktīvākajiem senioriem. Vēlme iesaistīties nākamajos - Eiropas Kopienu iniciatīvas fonda finansētajos projektos, 2010. gadā mudinājusi reģistrēt biedrību.
Pašā Jaunpilī un tuvākajā apkārtnē ir aptuveni 600 pensijas vecuma ļaužu, biedrībā pašlaik darbojas 158 cilvēki, starp citu, arī tādi, kuri vēl nav sasnieguši pensijas vecumu. «Citādi vidējā paaudze - piecdesmitgadnieki - paliek malā, jo viņus neviens neorganizē,» paskaidro pensionāru biedrības Jaunpils vadītāja Austra Sipeniece.
Ja paraugās, kā strādā un ko paveikuši Jaunpils seniori, šķiet pilnīgi saprotams, ka aktīviem, darboties gribošiem pusmūža cilvēkiem nerodas aizspriedumi pāragri iekļūt senioru kārtā - kāda gan nozīme gadiem, ja te dzīve kūsā?!
«Lai biedrība pilnvērtīgi darbotos, vajadzīgs kārtīgs vadītājs,» uzsver Kārlis Ķergalvis. Bet ar to vien nepietiek. «Vadītājam ir vajadzīga komanda. Un no vadītāja atkarīgs, kā to komandu izveido, kam tā kalpo - personiskām interesēm vai plašākiem mērķiem, sabiedrībai. Un, ja vadītājs ir demokrāts, nevis diktators, ja katram ir iespēja izpausties, katra ideja tiek uzklausīta, apspriesta, izvērtēta, cilvēkiem kļūst interesanti nākt un piedalīties. Tas ir talants, no dabas dots, kurš katrs to nevar,» uzskata Kārlis.
Viņš nenoliedz - vadīt organizāciju nozīmē milzīgu slodzi, jo arī pensijā aizgājušam ir sava, mājas dzīve. «Bet mēs esam no tiem, kas labi jūtas, darbojoties citu cilvēku labā. Austra sapulcinājusi ap sevi tādus pašus, kam līdzīga domāšana. Būtiski arī tas, ka strādājam brīvprātīgi, ne tādēļ, lai kaut ko nopelnītu vai sagrābtu sev. Un tas gandarījums, ko saņemam - nauda pret to ir melna un maziņa,» saka Kārlis.
«Dome allaž mūs atbalsta,» savukārt saka Austra Sipeniece. Bet iniciatīvai vispirms esot jānāk no pašiem. «Ja paši neko negribēs darīt, arī atbalsta nebūs.»
Unikāls mantojums
Viens no unikālākajiem projektiem, ko pērn gada nogalē realizēja Jaunpils seniori, saistās ar atmiņām par tiem laikiem, kad viena daļa jaunpiliešu bija pašos spēka gados, bet cita daļa vēl tikai ar puķēm rokās 1. septembrī devās uz skolu.
«Jaunpils novada domes konkursā Darām paši startējām ar filmu Tas bija mūsu laiks par Jaunpils Lopkopības izmēģinājuma stacijas sadzīvi un kultūras dzīvi no 1970. līdz 1990. gadam. Digitalizējām Artūra Lāča tolaik safilmētās 16 milimetru šaurfilmas - filma ir 45 minūtes gara, mūsdienīgi apstrādāta un piemērota jaunajām tehnoloģijām,» stāsta Austra Sipeniece. Filmas tekstu ierunājusi Baiba Sipeniece-Gavare.
Safilmētā materiāla autors Artūrs Lācis, tagad biedrības pārstāvis, tolaik Jaunpilī strādājis par ekspluatācijas inženieri, apkalpojis lauksaimniecības tehniku: «Aparāts man tajos laikos bija diezgan glauns, bet filmēju savas intereses pēc. Ar kameru biju klāt visdažādākajos notikumos - talkās, pie kartupeļu rakšanas un biešu ravēšanas, pie lauksaimniecības tehnikas tehniskajām apskatēm, ballēs, skolas sarīkojumos, dziesmu svētkos un gluži ikdienišķās situācijās.»
Artūram ir daudz labi saglabātu filmu - kādas 15 lentes 180 minūtēm. Jau ilgāku laiku, domājot, ko iesākt ar vērtīgo materiālu, seniors «bijis tāds kreņķīgs» - digitalizācijai nepieciešami līdzekļi. Kad beidzot caur dalību projektā tos izdevies iegūt, prieks visiem bijis neizsakāms.
«Mums tā ir īpaša kā unikāls kultūrvēsturiskais mantojums, kuru Jaunpils pils muzejs saglabās un nodos nākamajām paaudzēm,» atzīst Austra Sipeniece. «Manā ģimenē skatījāmies šo filmu. Mazbērni netic, saka - nevar būt, ka jūs šādi bietes rāvāt, ar dakšām strādājāt. Bērniem, mazbērniem ir ļoti liela interese,» par paveikto priecājas Judīte Kalme.
Darboties citu labā
Pilnīgi visu, ko paveikuši Jaunpils seniori, grūti pat uzskaitīt.
«Piedalāmies talkās, vācam makulatūru. Iesaistāmies mūžizglītības projektos, apgūstam datorprasmes, mums ir fotopulciņš. Aicinām speciālistus, noklausījāmies, piemēram, alternatīvās medicīnas speciālista, psihologa lekcijas - tik uzlādējošas! Tagad esam izglītoti arī pacientu tiesību jautājumos - šajā projektā piedalījās 130 cilvēku. Šogad cita projekta ievaros senioriem ir iespējas apmeklēt veselību uzlabojošas vingrošanas nodarbības. Braucam pieredzes apmaiņas ekskursijās pie citu novadu pensionāru biedrībām,» uzskaita Austra Sipeniece, piebilstot, ka viņu biedrībā galvenais moto ir «Mūžu dzīvo, mūžu mācies».
Biedrības vadītāja atceras, kā sākotnēji gājis ar projektu rakstīšanu. «Biju uz diviem trim projektu rakstīšanas kursiem, bet ne ar domu, ka tos tiešām rakstīšu,» stāsta Austras kundze. «Taču noslēgumā bija tāds kā kursa darbs. Un mums vajadzēja līdzekļus telpas remontam. Projektu uzrakstīju, bet neticēju, ka apstiprinās. Kad apstiprināja - no laimes gandrīz apraudājos,» smej biedrības vadītāja.
Biedrības pārstāve Silvija Lāce lepojas: «Tagad jau projektu ir tik daudz rakstīts, ka mūsu Austra pērn nopelnīja Borisa un Ināras Teterevu fonda balvu un atzinības rakstu par aktīvu darbošanos projektu rakstīšanā un realizācijā. Savukārt balvu par atbalstu nevalstiskajām organizācijām saņēma mūsu Ligita Gintere - Jaunpils novada domes priekšsēdētāja. Mūsu novadā ir 23 nevalstiskās organizācijas.»
«Pie mums neviens neko neuzspiež, te visi darbojas brīvprātīgi. Un kad tu darbojies citu labā, ir labāka dzīvošanas sajūta,» - tā Kārlis Ķergalvis.
Jaunpilī prot arī atpūsties. Kurzemes pusē Jaunpils ir izslavēta ar lustīgajām senioru ballēm, kur sabrauc seniori no 13 pagastiem. «Kad mums prasa, kā atzīmējam Starptautisko Veco ļaužu dienu 1. oktobrī, tad neatzīmējam nekā. Mums taču ir sadarbības partneri - 12 pensionāru organizācijas, ar kurām jābrāļojas katru mēnesi,» mazliet paironizē Kārlis Ķergalvis. Organizējuši čību, cepuru, naktskreklu, viduslaiku, melu tematiskās balles...
«Kāda veco ļaužu diena - mēs vēl nejūtamies veci,» nosmej pārējie biedrības seniori.