Tas līdz ar pasaulslaveno operdīvu Čečīlijas Bartoli, Renē Flemingas, vijolnieces Izabellas Faustas un diriģenta Klaudio Abado ierakstiem iekļauts 10 veiksmīgāko gada mūzikas albumu sarakstā. Tikai nedēļu pēc simboliskās statuetes saņemšanas Parīzes Pleijēla zālē, jau šo piektdien, 11. decembrī, domubiedri _Trio Dali_ - V.Sareika, pianiste Amandīne Savarī un čellists Kristiāns Pjērs Lamarks - viesosies Rīgā. Lielajā ģildē kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Žerāru Korstenu viņi atskaņos L.van Bēthovena trīskāršo koncertu.
«Šis ir ļoti nozīmīgs gads mūsu trio darbībā, gaidāmi svarīgi koncerti. Gribētos, lai Latvijas publikai mana komanda nebūtu svešinieki. Tāpēc esmu ļoti priecīga, ka šonedēļ un arī vēlāk - kamermūzikas programmā februārī - mums būs iespēja koncertēt Rīgā!» to Vineta Sareika atraksta no Briseles, kur pēdējo gadu pavada meistarstudijās Karalienes Elizabetes kapelā. Pāris dienu vēlāk, 15.decembrī, ar šo pašu Bēthovena koncertu gaidāma Trio Dali debija ar Londonas Filharmonisko orķestri Bedfordas festivālā, tāpēc Rīgas koncerts viņiem ir ļoti svarīgs. Nākamā gada sākumā svarīgākie notikumi būs debijas koncerti Luvras muzeja koncertsērijā Parīzē un Montekarlo Garnier operā. Ieplānots arī nākamā - dubultā - kompaktdiska ieraksts ar F.Šūberta kamermūziku.
Kamermūzikas teniss
«Domāju, ka viss īstenībā ir kamermūzika. Tā ir saspēlēšanās kopā. Gluži kā tenisa spēlē - ir jāzina, kurā brīdī bumbiņa jāpadod kādam citam un kad kaut kas svarīgs jāpasaka. Ir labi, ka esam trīs: ja mūzikas izvēlē vai lasījumā vienam kaut kas nepatīk, vienmēr būs divi pret vienu un nekas cits neatliks, kā piekāpties. Duetos un kvartetos ir grūtāk. Ja ir divi pret divi un ir stipri raksturi - ļoti grūti rast kompromisu,» Vineta stāsta par sava ansambļa priekšrocībām. Trio Dali nesen nosvinējis triju gadu jubileju, taču īsajā pastāvēšanas vēsturē jau kļuvis par vienu no ievērojamākajiem savas paaudzes klavieru trio. To apliecina uzvaras vairākos starptautiskos konkursos: 1.vieta un zelta medaļa VI starptautiskajā kamermūzikas konkursā Osakā, 1.vieta klavieru trio konkursā Frankfurtē, 2.vieta starptautiskajā jauno izpildītājmākslinieku konkursā Ņujorkā. «Ar trio lieta aizgājusi jau nopietni, mēģinām mūzikā rakt dziļi. Tā ir viena no manām prioritātēm. Bet konkursi galīgi nav mūsu mērķis. Tie man pat riebjas, tomēr dažreiz ir nepieciešami,» atzīstas vijolniece. Īstā vērtība viņas acīs ir nevis balvām, bet atklāsmēm, kas gūtas mūzikā un ceļojumos, - neaizmirstamam saullēktam, kas izbaudīts šoruden karalienes Elizabetes muzikālajā jūras kruīzā, iebraucot no Adrijas jūras lielajā kanālā Venēcijā - ar gondolām jau sešos no rīta un apgaismotiem tiltiņiem pār pilsētas kanāliem. Arī karaliskajā kruīzā trio spēlēja Bēthovena trīskāršo koncertu, ko šonedēļ atskaņos Rīgā.
Mūzika un marmors
Kāds gan kamermūzikai sakars ar Salvadoru Dalī - tincinu par trio nosaukumu. «Nekāds!» vijolniece atrauc. «Dali ir pilsētiņa Ķīnā, no kurienes nāk ļoti slaveni, mākslinieciski apstrādāti marmori. Mēs ņemam skaņdarbus tāpat kā neapstrādātus akmeņus un mēģinām tos slīpēt. Jau iepazīstoties festivālā Spānijā, uzzinājām ka kataloniešu valodā «dali» nozīmē «spēlēties, kaut ko kopā darīt». Viss likumsakarīgi savijās kopā un atbilst mūsu idejai kopā spēlēt. Cilvēki atceras šo nosaukumu: īss un kodolīgs». Santanderas festivālā Spānijā, kur šodienas trio dalībnieki ieradās kā solisti, izrādījies, ka čellists vienlaikus ar Vinetu studējis Parīzes konservatorijā. «Tiekoties pēc gada, jau paspēlējām kopā. Sapratāmies. Gribējām turpināt. Bet kā, ja čellists dzīvoja Parīzē, pianiste - Londonā un es - Briselē?» atceras V.Sareika. Pirmā doma bijusi braukāt uz kamermūzikas institūtu Madridē, taču Briseles kapellas direktors iebildis pret bieži paredzamo prombūtni. «Viņš piedāvāja stāties kamermūzikas klasē un uztaisīja iestājeksāmenu ziemas vidū! Tā bija Dieva dāvana. Risks bija liels, jo mums nekādas lielās pieredzes nebija. Direktoram gan stāstīju, ka jau divus gadus kopā nopietni mēģinām, taču tie bija totālākie meli. Izgājusi no kabineta, zvanīju pārējiem: esam ziepēs līdz ausīm!» Eksāmens bija jāliek jau pēc pāris nedēļām. Satikušies Parīzē un pa galvu, pa kaklu gatavojuši programmu. «Sākām paziņas kopmītnes kambarītī Parīzē, turpinājām laukos Normandijā pie Amandīnes vecākiem. Atceros, pirmais mēģinājums bija katastrofa! Likās - nekad mūžā pēc divām nedēļām nebūsim gatavi. Bet mēs visi tik ļoti gribējām! Ja tagad neriskēs, kad tad?!» Jau pēc astoņiem mēnešiem trio Japānā izcīnīja savu pirmo spožo starptautisko uzvaru.