Visiem ir dota iespēja sevi apliecināt - uzmundrinoši uzsaukumi ir izskanējuši arī iepriekš, taču tikai retais uzdrošinājies uz neordināru rīcību. Parasti piesardzība ņēmusi virsroku, malā atstājot gados jaunākos. Nolans ir uzdrošinājies izlases debitantu Miku Indraši ieķlaut pat pirmajā trijniekā! Par Kobu Jasu treneris saka, ka viņš kā filmā mēneša laikā ar darbu un savu attieksmi ir sasniedzis necerētus augstumus - ticis iekļauts sastāvā spēlēšanai pasaules čempionātā. Tiesa, abus gadījumus nezin vai var uztvert arī ar lielu sajūsmu. Būsim atklāti, K. Jass sastāvā vispirms jau iekļuva tāpēc, ka uzbrukumā savainojumu dēļ rindas kļuva retākas ne pa nedēļām, bet pat pa dienām. No malā palikušajiem sanāktu divi labi uzbrucēju trijnieki, un, spēlējot Mārtiņam Karsumam vai Laurim Dārziņam, vieta pirmajā trijniekā Indrašim pilnīgi noteikti laikam jau nebūtu.
Te gan būtu vietā vēlreiz atgādināt, ka Latvijas izlases kontekstā ir pierādījies, ka iespējami labākais sastāvs nebūt negarantē augstāku vietu. Kas ir vajadzīgs? Pirmkārt, labs vārtsargs. Edgars Masaļskis var šo vietu aizpildīt. Otrkārt, organizēta spēle aizsardzībā. Tiešie šo pienākumu pildītāji - aizsargi, nudien nav slikti, bet uzbrucēju rindās darbarūķu ir vairāk nekā pianistu. Treškārt, svarīgs ir komandas gars un noskaņojums. Šķiet, šai ziņā ar Nolanu var konkurēt tikai viņa priekšgājējs Oļegs Znaroks, kurš arī prata komandu savilkt vienā dūrē.
Kā būs? - šis jautājums ir uzdots tik bieži kā vēl nekad. Lai būtu tā, ka iesākumā (marta beigās) slikti izskatījās, bet beigās (maija vidū) labi sanāca.