Pirmdienas rītā jauniešu rinda stiepās apkārt Latvijas Universitātes (LU) galvenajai ēkai no Raiņa bulvāra līdz Arhitektu ielai. Arī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) jau septiņos no rīta aiz durvīm gaidījis studētgribētāju bariņš. Tomēr RTU uzņemšanas komisijas atbildīgais sekretārs Ivars Odītis norāda, ka šogad «tautas ir mazāk nekā citus gadus». Pieļāvumu, ka interese par studijām Latvijā varētu samazināties, ļauj izteikt demogrāfiskā situācija, jo vidusskolu beidzēju skaitam ir tendence sarukt, ne bez pamata varētu būt arī runas par jauniešu pieaugošo interesi studēt ārzemēs. LU Studentu servisa direktors Jānis Saulītis pieļauj, ka LU topošo studentu rinda ir nedaudz mazāka, jo situāciju atvieglojusi vienotā LU, RTU un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) elektroniskās pieteikšanās sistēma, kas nozīmē, ka jaunieši var vispirms internetā aizpildīt pieteikumu studijām un tad doties uz vienu no augstskolām iesniegt dokumentus. Jaunā sistēma esot palīdzējusi rindas «aprīt» ātrāk, jo tagad reģistratoriem sistēmā jāievada mazāk informācijas, kas nozīmē, ka pieteikšanās norit raitāk. J. Saulītis norāda, ka būtisks aspekts ir arī tas, ka sistēma ir vienota, jo jauniešiem, kuri vēlas pieteikties studijām vairākās augstskolās, ir iespēja to darīt vienuviet. Tieši šī iemesla dēļ esot labāk šajā sistēmā iekļaut pēc iespējas vairāk augstskolu. «Domāju, ka būsim ieguvēji,» uzskata LLU mācību prorektora vietnieks Vilnis Tomsons, pēc kura domām sistēma jauniešus, kurus neuzņems kāds no «lielajiem vaļiem» jeb LU un RTU, varētu pamudināt izvēlēties studijas LLU.
Ne visas augstskolas iespēju pievienoties sistēmai uzņem atzinīgi. RSU norāda, ka pati ieviesusi jaunu centralizētu uzņemšanas sistēmu, kas reflektantu datu ievadi paātrinot, un tagad viena cilvēka datu ievadīšana aizņemot tikai divas minūtes. Liepājas Universitātē neredzot vajadzību pievienoties, jo jauniešiem jebkurā gadījumā jādodas uz universitāti uzrādīt dokumentus. Tieši tas arī šobrīd tiek minēts kā sistēmas būtiskākais trūkums, jo nav datu bāzes, kas ļautu augstskolām elektroniski pārbaudīt reflektanta atestātu un sekmju izrakstu. J. Saulītis stāsta, ka pašlaik ir samērā labi izstrādāta sistēma, kas ļauj noteikt reflektanta identitāti, tāpat elektroniski pieejama informācija arī par centralizēto eksāmenu rezultātiem. Ja vēl būtu pieejama vidējās izglītības dokumentu datubāze, jaunieši varētu pieteikties studijām augstskolā, uz to pat neatnākot. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics norāda, ka šādu reģistru plānots ieviest valsts izglītības informatizācijas sistēmas 2. kārtā, kas iestrēgusi, jo apstrīdēti IZM rīkotie iepirkumi. Ja nākamais konkurss netiks apstrīdēts, ir cerība, ka arī šo reģistru varētu izveidot līdz nākamajam gadam, izriet no M. Gruškevica teiktā.