Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem 2013. gadā Latvijā dzimušo paredzamais vidējais mūža ilgums ir 73,9 gadi. 2009. gadā dzimušo - 73,2 gadi. Salīdzinājumam vēl ilgākā laikā - 1970. gadā tas bija aptuveni 70 gadu, bet vēl agrāk, 1959. gadā, - tikai 68,8 gadi.
Tas, ka cilvēki dzīvo ilgāk, ir iemesls arvien lielākiem centieniem padarīt mūža gadus, īpaši vecumā, pēc iespējas kvalitatīvus. Tas, protams, attiecas ne tikai uz veselību, bet arī uz finansiālo nodrošinājumu.
Neviens nenoliegs - šie aspekti satrauc mūs visus. Arī ERGO Drošības indeksa pētījumā 69% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņus biedē varbūtība, ka vecumdienās būs nabadzīgi. Tajā pašā laikā par dzīvības apdrošināšanu, kas vienlaikus dod iespēju arī uzkrāt līdzekļus, domā tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju.
Jāatzīst gan, ka pēdējos gados pieaug interese novirzīt daļu ienākumu uzkrājumiem nākotnei†un dzīvības apdrošināšanai. Dzīvības apdrošināšana kļuvusi par vienu no straujāk augošajiem apdrošināšanas veidiem Latvijā, un, kā apliecina ERGO dati, uzkrājums pensijai ir viens no pieprasītākajiem dzīvības apdrošināšanas produktiem. Tipisks dzīvības apdrošināšanas klients Latvijā ir 43 gadus veca sieviete, pilsētniece, ar mērķi uzkrāt pensijai vai bērna studijām. Vidējais līguma termiņš ir 7,8 gadi, ikmēneša maksājums - ap 50 eiro.
Interesanta ir tendence, ko novērojam brīdī, kad mūsu klientiem - uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas ņēmējiem - beidzas līgums. Lielākā daļa izvēlas uzkrāto saņemt vienā maksājumā, nevis sadalīt, piemēram, pa mēnešiem vai ceturkšņiem un pievienot pie ikmēneša pensijas. Tas liek domāt, ka uzkrājumus cilvēki galvenokārt izvēlas veidot, lai veiktu kādu lielāku pirkumu, iespējams, pat samaksātu iekrājušos parādus. Tātad - pat ja uzkrājums vecumdienām tiek veidots, mērķis tomēr nav regulārs atbalsts ikdienai.
61% Latvijas iedzīvotāju bažījas, ka vecumdienās vairs nevarēs samaksāt par dzīvesvietu. Šī varbūtība satrauc iedzīvotājus lielākoties tieši pirmspensijas vecumā. To apliecinājuši 68% pētījuma dalībnieku vecuma grupā 45-55, kamēr, piemēram, vecuma grupā 18-24 - tikai 53%.
Mūsu attieksmē un domāšanā joprojām valda īstermiņa izpratne, un skaidrs, ka vajadzīgs vēl ilgs laiks, lai to mainītu uz ilgtermiņa domāšanu. Ideālo attieksmi sasniegsim tad, kad apzināsimies, ka ilgtermiņa vajadzības nevar piepildīt īstermiņa domāšanā.
*ERGO valdes locekle Baltijas valstīs