Tas, ko vēsture atkal un atkal parāda, ir - cik liela loma valstiskuma veidošanā un attīstībā ir uzņēmējdarbībai. Latvijas vēsturē ir piemēri, ko vērts atcerēties un atgādināt citiem.
Viens no zināmākajiem tautsaimniekiem ir Krišjānis Valdemārs, izglītojies jomā, kas XIX gadsimtā vēl bija jauns studiju virziens, - ekonomikā. Tas ļāva viņam kļūt par vienu no galvenajiem jaunlatviešu ideologiem, veicinot latviešu pašapziņu un izpratni, ka, neskatoties uz vēsturi, mēs arī varam strādāt, pelnīt, veicināt sabiedrības izglītotību un labklājību. Viens no K. Valdemāra būtiskākajiem darbiem ir pirmās latviešu jūrskolas izveide Ainažos, taču tas nav bijis nejaušs, bet gan ekonomiskos aprēķinos pamatots solis, jo tieši šo nozari K. Valdemārs atzina par tobrīd perspektīvāko.
Zināms ir arī Augusta Dombrovska vārds - latviešu rūpnieks un mecenāts, kura atstātais mantojums vēl šodien redzams Vecmīlgrāvī, kur pirms dažiem gadiem atklāta restaurētā kultūras pils Ziemeļblāzma. To savulaik uzcēla tieši A. Dombrovskis. Viņa pamatnodarbošanās bija kokzāģētavu bizness, kas Latvijā zēlis visos laikos, jo resursi ir tepat līdzās. Tomēr lielu daļu sava mūža veiksmīgais uzņēmējs veltīja latviešu izglītošanai.
Mazāk pazīstami plašākai sabiedrībai, tomēr vērtīgi piemēri ir pirmās Latvijas brīvvalsts laika uzņēmēji - Fricis Grauds un Roberts Hiršs. Grauds, ja tā var teikt, pieder pie Krišjāņa Valdemāra «cilts» - darbojies kuģniecībā kravu pārvadājumu jomā, pats sākotnējo pieredzi guvis pasaules jūrās, bet biznesu veidojis Latvijā, kur finansiāli atbalstījis trūcīgos jūrskolu audzēkņus. Savukārt R. Hiršs dibinājis uzņēmumu Rīgas audums, vairākus uzņēmumus Lietuvā un vēlāk arī Norvēģijā.
Šo attīstību apturēja karš un politisko reāliju maiņa, taču arī šodien ir ne mazāk labu piemēru, kuri būtu pelnījuši gan lielāku atzinību, gan valstsvīru izpratni, ka šādu uzņēmēju mums vajadzīgs vairāk.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) šogad jau otro gadu pasniegs labākā darba devēja balvu visu Latvijas reģionu uzņēmējiem, kā arī godinās Gada tautsaimnieku. Šī balva tiek pasniegta valsts svētku priekšvakarā, īpaši uzsverot, ka tālredzīgi un atbildīgi darba devēji nereti ir krietni patriotiskāki nekā cilvēki, kas par valstiskumu runā tikai skaļos vārdos. Pērn LDDK Gada balvas saņēmēju vidū bija, piemēram, Latgales uzņēmums Z-Light. Gada tautsaimnieka balvu pērn ieguva Juris Biķis - ilggadējs Latvijas finiera vadītājs.
Šogad LDDK Gada balvas ieguvēju vidū būs jauni vārdi, kuri ar laiku ierindosies Latvijas vēstures lappusēs līdzās K. Valdemāra, A. Dombrovska, R. Hirša un citu tālredzīgu tautsaimnieku vārdiem, jo valsts ir tik stipra, cik stipra ir tās iedzīvotāju pārliecība par labklājību un nākotnes izredzēm, bet bez spēcīgiem tautsaimniekiem tas nav iespējams.
*LDDK ģenerāldirektore