No Krastiņu mājas sliekšņa līdz jūrai ir tikai kādi simt metri. Jura dzīvesbiedre Brigita stāsta, ka jaunās mājas pamati ielieti vēl padomju laikā - tālajā 1988.gadā -, bet dažādi normatīvie ierobežojošie akti un līdzekļu trūkums liedza sākt celtniecību.
Arī 90.gadu sākums nebija labvēlīgs mājas celtniecībai. Taču auga bērni - Inese un Mārtiņš. 1997.gadā Krastiņi sadūšojās un paņēma bankā aizdevumu. Nākamie pieci gadi tika veltīti sapņa īstenošanai - tapa liela, skaista ģimenes māja. Bija domāts, ka zem viena jumta dzīvotu vairākas paaudzes, cita citai netraucējot.
Jurim un Brigitai bija paredzētas istabas pirmajā stāvā, dēlam un meitai ar ģimenēm - otrajā. Tika ierīkota arī turku pirts ar džakuzi, lejasstāvā - kamīns, bet virtuvei tika atvēlēti 20 m2, lai būtu ērti saimniekot ģimenes sievietēm. Taču laiks nesaudzīgi ienes korekcijas cilvēku iecerēs un plānos. Inese ar vīru un trim bērniem pašlaik dzīvo Vācijā. Mārtiņš tagad pošas jūrā. Viņu gaidīs meita Elza un dēls Ričards.
Pagaidām dzimta Saulrietos kopā sanāk vasarās, ģimenes locekļu jubilejās, Ziemassvētkos, Jaungadā, Lieldienās. Taču māja nedrīkst atdzist. Tāpēc Juris un Brigita atvēl telpas atpūtai tuviem draugiem, un slava par mājīgajiem Saulrietiem aiziet no mutes mutē. Juris saka, ka māja turpina dzīvot un gaidīt atgriežamies savējos. Brigita vada saimniecību. Juris smej, ka četrdesmit gadu laulībā nodzīvot var tikai ar gudru sievieti, kura prot gaidīt savus mīļos atgriežamies mājās.