Ivo Lakučs
Kā vērtē ceturtdaļfinālu?
Bija smagāk, nekā biju domājis. Bija jau aizmirsies, kāda cīņa ir olimpiādes spēlēs. Jābūt gudrākajiem šajā cīņā. Pusceļš tikai ir noiets, rīt būs galvenās cīņas. Malači, veči, izturēja pirmo spriedzi. Pirmo braucienu gan galīgi «noluņoja», otrā knapi savācās, bet trešais jau bija spožs. Vairāk vai mazāk tas bija scenārijs, uz kuru gājām, taču nebiju domājis, ka būs tik smagi.
Pirms trešā brauciena bijusi sirsnīga saruna?
Tas lai paliek komandas iekšienē. Katram jāatrod tie īstie vārdi, lai viņi sapurinātos.
Kāds skatījums uz rītdienu?
Vispirms mājās paskatīsimies ierakstus un paanalizēsim braucienus. Arī astotais ceļš nav tik traks. Mārim arī ir ārmala.
Kā jutās Edžus pēc vakardienas kritiena?
Visi mēs esam cīnītāji. Tikko viņš varēja kaut ko pateikt, secināja, ka nekas nav lauzts, un teica - rītdien braucu. Bijām piesardzīgi, jo tās traumas jau iznāk ārā no rīta, kad krīt adrenalīns. Viņš izlaida rīta treniņu, bet teica, ka mīsies. Šādas «gonkas» taču ir tikai reizi četros gados.
Turklāt pusfinālā viņš tika jau pēc trim braucieniem?
Pirms kritiena treniņā man nebija šaubu par to. Pēc tam viss sagāja kājām gaisā gan viņam, gan Mārim.
Kādā ziņā Mārim sagrieza?
Viņš vakar redzēja to Edžus kritienu un mazliet sabijās. Viņš ir tāds kalkulētājs un domātājs. Ja divus mēnešus dienu un nakti kopā sadzīvo ar kādu un viņš krīt, tad īsti nebija tā brīvā galva, kā bija jābūt.