Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs bija izveidojis ekspertu grupu jeb Latgales desantu, kam uzticēts apzināt situāciju Latgalē. «Mums jau ir Latgales reģiona attīstības stratēģija, kurai nav ne vainas. Problēma ir, ka šī stratēģija nedarbojas,» Dienai otrdien atzina E. Sprūdžs. Ministrija jau ir saņēmusi vairāk nekā 300 ideju, kā attīstīt šo teritoriju, un vēl ap 60 priekšlikumu ir izteikts interneta mājaslapā. Savus ierosinājumus sūtot arī uzņēmēji. Visas idejas pēc tam vērtēšot trīs fokusu grupās. E. Sprūdžs nevēlējās izcelt interesantākās ierosmes, bet, piemēram, minēja seriāla uzņemšanu par labajām lietām Latgalē, kas varbūt izklausoties neparasti, bet pasaulē tādi tiekot uzņemti. Uz vaicāto, vai filmēšanas grupa varētu aizbraukt arī uz pagastu, kurā vairs palikušas tikai mājas ar izdauzītiem logiem, E. Sprūdžs neatbildēja. «Nevajag sagaidīt, ka tas būs kaut kas revolucionārs, kas daudzos izraisīs sajūsmu, jo mēs vairāk domājam par to, kā var palīdzēt konkrētiem cilvēkiem tajā vietā, kur viņi dzīvo. Blakus mājā varbūt būs vajadzīgs kas cits,» skaidroja ministrs. Viņš atzīst, ka nodarbinātības veicināšana un atbalsts uzņēmējiem ir viena no prioritātēm.
Lielo pilsētu asociācijas padomnieks Māris Kučinskis Latgales attīstības plānam redz nozīmi tikai tad, ja tam ir atrasta vieta valsts attīstības plānošanas sistēmā, piemēram, Nacionālajā attīstības plānā (NAP) 2014.-2020. gadam. «Ir jāatrod kopsaucējs starp Latgales rīcības plānu un NAP,» uzskata M. Kučinskis, jo pretējā gadījumā šis plāns nebūs aktuāls un saistošs. Runājot par Latgales attīstības plānu, būtu labi, ja «aiz visām frāzēm būtu reāls izpildījums budžetā un ministriju darbā», portālam Diena.lv sacīja Rēzeknes novada priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. Viņaprāt, šobrīd vairāk jārunā par «mobilitātes spēju uzņēmējiem un darbaspēku mobilitāti laukos», sakārtojot ceļus. Liels atbalsts uzņēmējiem būtu arī birokrātiskā sloga samazināšana, uzskata M. Švarcs.