Šādā situācijā Daugavpils lidosta nonākusi ekonomiskās krīzes dēļ, jo tad bez rezultāta beidzās Daugavpils domes sarunas ar potenciālo investoru, kas izskatīja iespējas ieguldīt līdzekļus Daugavpils lidlauka attīstībā, stāsta Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Svikliņa. Eiropas Komisija neatbalstīja pārrobežu sadarbības projektus, kuros bija paredzēta arī Daugavpils lidlauka attīstība. Ierobežoto līdzekļu dēļ netika atbalstīta arī reģionālo lidostu infrastruktūras attīstības pasākumu iekļaušana Nacionālās attīstības plānā.
Lai arī lidostas attīstība iestrēgusi, aviācijas eksperts Tālis Linkaits tieši Daugavpils lidostā saskata lielāko potenciālu. «Visa Latgale, liela daļa Lietuvas teritorijas, arī Baltkrievijas teritorija perspektīvā varētu būt tās, kas nodrošinātu pietiekamu pasažieru plūsmu caur Daugavpils lidostu,» uzskata eksperts. Tomēr vēsturisku apstākļu un dažādu interešu sadursmju dēļ lidostas potenciāls pagaidām netiek izmantots, uzskata T. Linkaits.
Daugavpils dome lidostas attīstību plānojusi veikt divos posmos, vispirms paredzot renovēt lidostas manevrēšanas ceļa daļu 1000 metru garumā un 23 metru platumā. Šie darbi veikti 2007. gadā, savukārt attīstības otrā posma īstenošanas laiks atkarīgs no privāto investoru ieinteresētības, valsts atbalsta un finansiālajām iespējām lidostas attīstībai, norāda Daugavpils domē. Domes pārstāve Līga Korsaka arī apgalvo, ka lidostas attīstība ir viens no prioritārajiem pašvaldības investīciju projektiem.