Latvija iestāšanās sarunas sāka 2014. gadā, un pārrunas notiek ar 21 komiteju, to skaitā Konkurences, Vides politikas, Ekonomikas un attīstības analīzes, Veselības un Zinātnes un tehnoloģiju politikas komiteju. Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību un starptautiskās sadarbības departamenta pārstāve Elīna Brimerberga Dienai stāsta, ka sarunas ar katru komiteju notiek individuāli, no atsevišķām atbildīgajām ministrijām vēl tiek pieprasīta tikai informācija, citās jau notiek situācijas izvērtēšana. «Sarunas praksē nozīmē to, ka mūsu likumdošana konkrētajās jomās tiek salīdzināta ar labo praksi citās OECD dalībvalstīs. Līdz ar to ir iespējamas rekomendācijas atsevišķās jomās par likumu pilnveidošanu,» stāsta E. Brimerberga. Viņa gan neprognozē kardinālas izmaiņas nevienā no jomām, jo mūsu normatīvie akti jau tika sakārtoti iestāšanās procesā ES. Viena no aktuālākajām izmaiņām ir saistīta ar jauno valsts kapitālsabiedrību pārvaldības likumprojektu, kas jāpieņem līdz Jāņiem.
Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme Dienai stāsta, ka sociālo un nodarbinātības politiku OECD eksperti sāks izvērtēt šā gada otrajā pusē. «Mēs gan neprognozējam, ka būs kādas rekomendācijas par likumdošanas uzlabošanu, jo jau pašlaik atbilstam labajai praksei,» uzsver I. Jaunzeme.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica Dienai norāda, ka OECD darbības galvenais virziens ir augsta līmeņa ekspertīzes veikšana par savām dalībvalstīm. Balstoties uz šo analīzi, tiek izstrādātas rekomendācijas labākai valsts pārvaldībai kādā konkrētā jomā. «Tā kā Igaunija ir OECD dalībvalsts, tad nesen tika veikts pētījums par mūsu kaimiņvalsts reģionu attīstību un sniegtas rekomendācijas. Par Latviju šāds pētījums nav pieejams un nebūs tik ilgi, kamēr nebūsim OECD dalībvalsts,» stāsta Z. Kalniņa-Lukaševica. Pētījumi tiek finansēti no OECD budžeta, kas 2013. gadā bija 354 miljoni eiro. 22% no visa organizācijas budžeta nodrošina ASV. Latvijas iemaksas OECD budžetā vēl nav zināmas, taču tās būtu samērojamas ar Igauniju, kas nodrošina 1,34% no organizācijas budžeta.
Pētījumus veic OECD pastāvīgie štata darbinieki, kas darbu prestižajā organizācijā iegūst atklātā konkursa kārtībā. Tādējādi tiek nodrošināts, ka OECD strādā pasaules labākie pētnieki. Pētījumi tiek veikti 25 jomās, sākot no ķīmiskās un biodrošības un beidzot ar izglītību un interneta lietošanu. Tā, piemēram, pērn OECD veica pētījumu par gaidīšanas laiku uz veselības aprūpes pakalpojumiem 13 dalībvalstīs, sniedzot arī savas rekomendācijas. Līdztekus unikāliem pētījumiem un ekspertīzei OECD par savām dalībvalstīm vāc arī savstarpēji salīdzināmus statistikas datus, kādi, piemēram, Eirostat nav pieejami.
I. Jaunzeme stāsta, ka jau 2015. un 2016. gadā iecerēti 14 pētījumi labklājības jomā, kuros līdztekus citām dalībvalstīm tiks iekļauta arī Latvija, kas sniegs lielu pienesumu tieši politikas veidotājiem.