Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem mūsu valsts nozīmīgākie perspektīvie resursi ir nafta, zemes siltums (ģeotermālie resursi), bromu saturošie minerālūdeņi un magnetīta dzelzsrūdas. Par perspektīvu dabas resursu jāuzskata arī ģeoloģiskās struktūras dabasgāzes pazemes glabātavu ierīkošanai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, taujāta, kādēļ vēl joprojām minētie resursi ir tikai perspektīvi un nav sākta to apguve, stāsta, ka traucē nesakārtotais zemes un zemes dzīļu īpašumtiesību jautājums. Turklāt šie perspektīvie zemes dzīļu resursi daudzos gadījumos atrodas privātpersonām - kam nav nedz resursu, nedz intereses veikt perspektīvo resursu izpēti - piederošas zemes dzīlēs. Tieši tādēļ top jauna koncepcija par īpašumtiesību sakārtošanu, kurā paredzēti vairāki iespējamie rīcības scenāriji, tostarp arī kompensāciju izmaksa īpašniekiem par zemes dzīļu izpēti un, ja tiek iegūti kādi resursi, tad arī zināms procents no to vērtības. R. Vesere bilst, ka koncepciju skatīšanai valdībā plānots iesniegt vasaras otrajā pusē. Vēl viens iemesls, kādēļ nav sākta aktīva perspektīvo resursu apguve, ir neziņa par resursu apjomiem un to, vai ieguves izmaksas nebūs lielākas par ieguvumu.
Ekonomikas ministrija (EM) savukārt norāda, ka Latvijā ir viena naftas atradne Kuldīgā, kā arī vairākas prognozētas naftas iegulas, ir arī 35 ogļūdeņražu iegulas, tostarp arī Baltijas jūrā. Naftas atradnē Kuldīgā pabeigta tās izpēte un tiek veikts potenciālās ieguves ietekmes uz vidi novērtējums. EM arī izsniegusi vairākiem uzņēmumiem licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei.