Solvita Āboltiņa
Aptaujas liecina, ka liels ir to cilvēku īpatsvars, kuri nav izlēmuši, par ko balsot Saeimas vēlēšanās, vai kuri sakās uz tām neiet vispār. Jums ir tam skaidrojums?
Iespējams, te sava loma ir cilvēku psiholoģijai. Ja ir kādas problēmas, daudziem liekas, ka pie tām vainīgi tieši politiķi, vara. Līdz ar to pat anonīmās aptaujās cilvēki kautrējas atklāt, ka tiem ir kādas politiskas simpātijas.
Tātad oktobrī nepieredzēsim tikpat zemu līdzdalību kā Eiropas Parlamenta vēlēšanās pavasarī?
Domāju, tik zema tā tiešām nebūs. Jo Eiropas Parlaments daļai mūsu sabiedrības asociējas ar kaut ko tālu, viņus maz skarošu, savukārt nacionālā līmeņa vēlēšanas ir kaut kas cits. Šķiet, pozitīva loma šajā ziņā ir arī preses, viedokļu līderu aicinājumiem Saeimas vēlēšanās tomēr piedalīties.
Kāpēc uz katrām vēlēšanām uzrodas jauni politiskie projekti?
Laikam jau sava daļa taisnības ir teicienā: «kur divi latvieši, tur trīs partijas». Diemžēl līdzīgi bija arī starpkaru Latvijā, tas galu galā noveda pie Ulmaņa apvērsuma. Ja runājam par šodienu, diemžēl laikam jāsaka, ka tā ir nenobriedušas demokrātijas pazīme, - vieglāk ir izveidot jaunu partiju nekā iekļauties, izcīnīt savu vietu jau esošajā. Tādēļ es teiktu, ka ir atbalstāma daļa priekšlikumu, ar kuriem Valsts prezidents, cik zinu, iepazīstinās sabiedrību rudenī un kuri vērsti uz politiskās sašķeltības mazināšanu.
Pēc tam kad pieredzēta iepriekšējo ārkārtas vēlēšanu uzvarētāja Zatlera Reformu partijas izšķīšana, sabiedrībā ir diezgan liela skepse pret šādiem jaunajiem projektiem. Pārsteidz, ka pēc vājajiem rezultātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās šie jaunie projekti nav spējuši vienoties par sadarbību un uz Saeimu startē atsevišķi. Personāliju ambīcijas acīmredzot.
Daļa partiju šajās vēlēšanās nāk ar aicinājumu uz «nacionālo izlīgumu» (un versijām par šo vārdu savienojumu). Uz kāda pamata tam būtu jānotiek, vai tam ir priekšnoteikumi?
Es tomēr teiktu, ka tā ir pašu politiķu izdomāta tēma. Viena daļa strādā, lai cilvēkus pretnostādītu vienu otram, un tad citi aicina uz «izlīgumu»… Kam ar ko ir jāizlīgst? Ja ņem vērā, ka, par laimi, mums etnisku konfliktu nav. Latvietim, kurš te dzīvo, strādā un audzina bērnus, ar krievu, kurš dara to pašu?