Lai arī Latvija ir ieguvēja, jo maksājumu un saņemtā finansējuma bilance ir pozitīva, valdības izvirzītos mērķus - palielināt lauksaimniecības tiešmaksājumus līdz 80% no ES vidējā - pilnībā nav izdevies izpildīt. Lai arī sākotnēji zemnieku pārstāvji par budžetā panākto pauda skaļu sašutumu, jau pirmdien atzina - naudas lauksaimniecībai būs uz pusi vairāk nekā iepriekšējā periodā. ES valstu vadītāju sarunās panāktais gan vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP), kas jau paguvis paust negatīvu atzinumu panāktajam daudzgadu budžetam.
Veto bija tuvu
Garākais samits, kas jebkad piedzīvots, Dienai atzina Latvijas delegācijas pārstāvji. Ārlietu eksperti garās nakts sarunas vērtē kā apzinātu stratēģiju ar vēlmi nokausēt sarunu dalībniekus. Jau ceturtdien samita sākums tika vairākkārt atlikts, kā rezultātā sarunas sākās tikai ap pusdesmitiem vakarā un pirmā vienošanās par budžeta kopapjomu tika panākta tikai piektdien ap sešiem no rīta, pēc tās atlika vien sadalīt nospriesto finansējumu pa pozīcijām. Kamēr līdz samita sākumam lielo neto maksātāju valstu līderi mēģināja panākt vienošanos par vismaz lielākajiem jautājumiem, jauno dalībvalstu vadītāji lielākoties uzturējās nacionālo delegāciju telpās, premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) paguva tikties ar Baltijas un Ziemeļvalstu kolēģiem, Kohēzijas draugu grupu, ES budžeta komisāru Janušu Levandovski, vēlāk divpusēja tikšanās notikusi arī ar Polijas premjeru Donaldu Tusku. Salīdzinot ar iepriekšējo finanšu periodu, budžeta kopapjoms, par ko vienojušies ES dalībvalstu līderi, samazināts par 3,5%, norādīja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs. 2014.-2020. gada budžeta aploksne nofiksēta pie 1,08 triljoniem eiro saistību daļā un 1,02 triljoniem eiro maksājumu daļā faktiskajās cenās (960 miljardiem eiro saistību daļā un 908,4 miljardiem reālo maksājumu daļā 2011. gada cenās). Latvija nākamajā finanšu periodā saņems 7,453 miljardus eiro, kas ir vairāk nekā miljarda pieaugums pret iepriekšējo finanšu perspektīvu. Tomēr publiskajā telpā parādījusies retorika, ka, tā kā nav panākts vēlamais pieaugums tiešmaksājumiem, premjera V. Dombrovska pienākums bijis pielietot veto. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) sociālajā tīklā Twitter paziņoja, ka viņš noteikti to būtu darījis. Samita pēdējās minūtes Eiropadomes ēkas lielajā ātrijā, kur uzturas lielākā daļa žurnālistu, Latvijas reportieriem bija īpaši saspringtas - ātri atlidoja informācija, ka tieši Latvijas premjers bloķē sarunas un veto iespējamība esot pavisam tuvu. Informācijas apritei būtiski palīdzēja sociālie tīkli - pa visiem iespējamiem kanāliem plūda skaitļi un valstu vadītāju citāti, un pat Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs par vienošanās panākšanu paziņoja jau pieminētajā Twitter. Ja kāda no valstīm izvilktu veto kārti, sarunas par daudzgadu budžetu vismaz šajā samitā būtu beigušās, un, lai arī teorētiski vēl šogad varētu sasaukt vēl vienu Eiropadomi, praktiski tas politisku iemeslu dēļ nenotiktu, jo Vācijā un Itālijā gaidāmas vēlēšanas, līdz ar to 2014. gadam tiktu apstiprināts ikgadējais budžets 2013. gada iesaldētajās cenās. V. Dombrovskis uzsvēra - valstis, kas ir lielās neto maksātājas, šāds scenārijs nebūtu uztraucis, lielākās problēmas rastos tieši Kohēzijas valstīm, kas no budžeta saņem vairāk nekā iemaksā, netiktu palielināti arī tiešmaksājumi Latvijai. Latvijas «iespītēšanās» dēļ visas Baltijas valstis saņēma papildu finansējumu lauku attīstības aploksnei, lai arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite jau ceturtdien bija atkāpusies no jebkādas cīnīšanās par taisnīgākiem tiešmaksājumiem, cerot, ka Ignalinas atomelektrostacijas likvidēšanai saņems 750 miljonus eiro, kas gan nenotika, šis finansējums tā arī palika Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto 400 miljonu eiro apmērā. Neoficiāla informācija liecina, ka savukārt Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips pēdējā sarunu raundā esot iestājies par Latvijas interesēm.
Kopumā baltiešu guvums vērtējams pozitīvi - visas trīs Baltijas valstis pēc atbalsta intensitātes (Latvijai - virs 3000 eiro uz cilvēku) ir pirmajās pozīcijās ES, arī mērot pēc neto pozīcijas rādītāji ir labi, Latvija ir ceturtajā vietā ar 3,37% no IP.
Bēdīgais guvums
L. Straujuma jau norādījusi - lauksaimniecības platību apjomu Baltijas valstīm palielināt nav bijis iespējams. «Latvijai, Igaunijai un Lietuvai ir pieaugumi, vairāk nekā pusei valstu tie ir samazināti. Katras valsts pieaugums tiešmaksājumos ir uz to valstu rēķina, kurām tiek noņemts, panākt straujāku pieaugumu bija neiespējami,» atzina L. Straujuma.
Tā kā Latvija saņēma papildus 67 miljonus lauku attīstības aploksnei, valdībā tiek apsvērta iespēja šo summu izmantot, lai papildinātu tiešmaksājumu apjomu. Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš norādīja, ka šī iespēja būs jāizsver, jo līdz šim zemnieki bijuši ļoti produktīvi atvēlētās lauku attīstības aploksnes apgūšanā, un, lai arī līdz finanšu perioda beigām vēl palicis nepilns gads, jau tagad jaunus projektus nav iespējams iesniegt, jo nauda ir praktiski beigusies. Turklāt jāņem vērā arī topošā Kopējās lauksaimniecības politikas reforma, kas paredzēs jaunus noteikumus, kādos gadījumos zemnieki varēs saņemt visus maksājumus. Viena no būtiskākajām ir tā dēvētā zaļā komponente, kas nozīmē lauksaimniekiem noteiktu prasību izpildīšanu, lai varētu saņemt 30% no visas tiešmaksājumu summas.
Tā kā valstu vadītāji vienojās par iespēju 2014. gadā veikt valsts papildu maksājumus, jau 2014. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems nevis iepriekš paredzētos 109 eiro par hektāru, kas līdz maksimālajai summai - 196 eiro par hektāru - pieaugtu 2019. gadā, bet gan jau 127 eiro par hektāru, solīja V. Dombrovskis. Arī zemnieki, kaut gan sākotnēji pauda skaļu sašutumu par it kā niecīgo rezultātu, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze paziņoja, ka šādu rezultātu varēja panākt, arī mājās sēžot, savukārt Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons prognozēja, ka zemo tiešmaksājumu rezultātā mazās saimniecības izmirs, ir atzinuši, ka pieaugums ir panākts. LLKA un Zemnieku saeima vienojušies, ka «finansiālā izteiksmē Latvijas lauksaimnieki iegūs par 50% jeb par 893 miljoniem latu vairāk naudas nekā iepriekšējā periodā. Vienlaikus lauksaimnieki uzsver, ka Latvijas diskriminācija ES turpinās un joprojām Eiropā tiks veicināta negodīga konkurence.»
Jāgaida EP verdikts
Kopumā, lai arī, pakļaujoties Lielbritānijas un citu valstu spiedienam, daudzgadu budžetu nācās apcirpt, ir atsevišķas Latvijai svarīgas pozīcijas, kurās rezultāts vērtējams pozitīvi. Tā, piemēram, panākta vienošanās, ka programmām Horizon 2020 un ERASMUS būs būtisks finanšu papildinājums, salīdzinot ar 2013. gada līmeni, šīs jomas ir būtiskas Latvijas attīstības veicināšanai, ieguldījums pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā izvirzīts arī kā viena no Nacionālā attīstības plāna prioritātēm. Salīdzinot ar novembra H. van Rompeja piedāvājumu, aploksne palielināta kohēzijas finansējumam, jo īpaši naudas apjoms, kas paredzēts mazāk attīstītajiem reģioniem, to skaitā Latvijai, vairāk naudas paredzēts arī pārrobežu sadarbībai, kas Latvijai ļaus turpināt uzsāktās pārrobežu sadarbības programmas ar Lietuvu, Igauniju, Baltkrieviju un Krieviju, kā arī palīdzībai trūcīgākajiem, kas Latvijai ir būtiski, jo personu skaits, kas saņem «pārtikas pakas», ik gadu palielinās. Papildu finansējuma apgūšana būs iespējama arī visiem reģioniem, kuros jaunatnes bezdarbs ir virs 25%, šim mērķim kopumā tiks atvēlēti seši miljardi eiro, šo naudu varētu apgūt arī Latvija, kur jaunatnes bezdarbs ir ap 30% no kopējā bezdarbnieku īpatsvara.
Lai arī kopumā tiek lēsts, ka pēc drastiskās budžeta samazināšanas neviena no ES dalībvalstīm tā īsti nav ieguvēja, cietēji būs arī Eiropas administratīvā aparāta darbinieki - vienošanās nosaka, ka līdz 2017. gadam jāsamazina administratīvais korpuss par 5%, turklāt atlikušajiem darbiniekiem būs jāveic tas pats darba apjoms bez papildu samaksas. Tiesa, tas var nozīmēt arī birokrātiskā sloga samazināšanu.
Lai daudzgadu budžets stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina EP. Četras lielākās EP frakcijas izplatījušas paziņojumu, kurā norāda, ka šāds daudzgadu budžets vājinās Eiropas ekonomiku, turklāt var rezultēties strukturālajā deficītā, lai arī starpvalstu valdību līgums paredz sabalansētu budžetu. Līdz ar to EP pieprasa lielākas tiesības iejaukties budžeta saturā, iespēju to pēc diviem vai trim gadiem pārskatīt, izmaiņas dalībvalstu iemaksu aprēķinos, kā arī norāda - neesot iespējams akceptēt budžetu, kas balstīts uz pagātnes prioritātēm. Ja EP noraidīs daudzgadu budžetu, dalībvalstīm nāksies apstiprināt viena gada budžetu.