Šā gada 1. janvārī saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā uzturējās 2117 ārzemnieku no trešajām valstīm, kuriem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja līdz pieciem gadiem, kam par iemeslu ir nodarbinātība Latvijā. Tomēr lielais vairums mūsu valstī strādājošo ārzemnieku - 4048 - ir no Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Kā skaidro PMLP pārstāve Undīne Priekule, lai gan ES ir brīva darbaspēka kustība un strādājošajiem no ES un EEZ īpašas darba atļaujas nav nepieciešamas, tomēr, uzturoties ilgāk par 90 dienām Latvijā, viņiem ir pienākums reģistrēties PMLP un saņemt ES pilsoņa reģistrācijas apliecību.
Kvalificēto mazākumā
Kaut arī tiek runāts par kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistes nepieciešamību, ar to Latvijai sokas sliktāk nekā ar mazkvalificētu un vidēji kvalificētu ārvalstu strādājošo piesaisti. 2015. gada 1. janvārī nekvalificētu darbu Latvijā strādāja 5163 ārzemnieki, savukārt kvalificētu darbu - tikai 1002.
Visvairāk mūsu valstī nodarbināto ārzemnieku, kas veic nekvalificētu darbu, ir no Bulgārijas - 697, Ukrainas - 457, Krievijas - 386 un Baltkrievijas - 327. Savukārt kvalificētā darba veicēju visvairāk ir no Krievijas - 230, Vācijas - 85 un Ukrainas - 76.
Tas, ka daudz viesstrādnieku ir no Bulgārijas, skaidrojams ar to, ka Bulgārijas kā ES dalībvalsts pilsoņiem faktiski nav nekādu šķēršļu vai ierobežojumu darbam citā ES dalībvalstī, šajā gadījumā - Latvijā. Tas attiecas arī uz darba samaksu. Ja, piemēram, viesstrādniekam no Ukrainas, kurš veic mazkvalificētu vai vidēji kvalificētu darbu, jāmaksā ne mazāk kā vidējā alga valstī (765 eiro), tad šis noteikums nav attiecināms uz strādājošo no Bulgārijas.
Kā skaidro PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze, lai trešo valstu strādājošie atbilstu statusam «kvalificēta darba veicējs», viņiem jābūt augstākajai izglītībai un Latvijā jāstrādā amatā, kas atbilstošs iegūtajai izglītībai. Piemēram, ja kāds programmētājs no Indijas strādā Latvijā kā programmētājs, viņš atbilst kvalificēta darbinieka statusam, bet, ja, piemēram, žurnālists ar augstāko izglītību no Ukrainas ierodas Latvijā un strādā darbu, kas nav saistīts ar iegūto žurnālista izglītību, bet, piemēram, par pārdošanas menedžeri, viņš neatbilst kvalificēta darbinieka statusam. Šie kvalificētie ārvalstu strādājošie saskaņā ar ES direktīvu saņem ES Zilo karti, kas viņiem sniedz virkni atvieglojumu nodarbinātības kārtībā, kādi neattiecas uz zemu vai vidēji kvalificētiem strādājošajiem. Piemēram, ja šie ārvalstnieki, kvalificētā darba veicēji, Latvijā nostrādājuši trīs gadus, viņi var mainīt darba devēju bez saskaņojuma ar PMLP. ES Zilā karte tiek izsniegta arī ārvalstniekiem, kas ir amatpersonas uzņēmumos vai prokūristi. Darba devējiem ES Zilās kartes turētājiem mēnesī jāmaksā ne mazāk kā pusotra vidējā alga valstī.
Sarežģīta procedūra
Nozare, kurā visbiežāk tiek nodarbināti ārzemnieki, ir kravas pārvadājumi, tajā nodarbināta apmēram puse no visiem Latvijā strādājošajiem ārzemniekiem.
Darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm ir gara un sarežģīta procedūra. Uzņēmējam, kurš vēlas savā uzņēmumā nodarbināt šādu ārvalstnieku, vispirms konkrētā vakance jāizsludina Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Ja mēneša laikā uz to nepiesakās neviens Latvijas iedzīvotājs, tad uzņēmējs var sākt kārtot dokumentus ārvalstnieka piesaistei. Vispirms darba devējam jāiesniedz PMLP konkrētā izsaukuma pieprasījums (kopā ar darba līgumu vai tā projektu un ārzemnieka izglītības dokumentiem). Tad ārzemnieks Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī iesniedz dokumentus vīzas pieprasīšanai, ja vīza nepieciešama. Darba atļauju izsniedz PMLP. Tad ārzemnieks reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājs. Jāpiebilst, ja darba devējs vēlas pieaicināt kvalificētā darba veicēju, kas var pretendēt uz ES Zilo karti, tad jāiziet visa iepriekšminētā procedūra, tikai nav jāreģistrē vakance NVA.
Zivju pārstrādes uzņēmuma Gamma-A izpilddirektors Ivars Pūciņš stāsta, ka uzņēmumā tiek nodarbināti bulgāru viesstrādnieki, jo viņi ir ES pilsoņi un nav jāiziet tik sarežģītas procedūras kā ar trešo valstu viesstrādniekiem. I. Pūciņš arī apgalvo, ka Latvijā strādājošos atrast neesot iespējams, un atklāj, ka bulgāru motīvi, kādēļ viņi strādā Latvijā, nevis savā dzimtenē, ir līdzīgi tiem, kāpēc uz citām ES dalībvalstīm strādāt dodas Latvijas iedzīvotāji. Proti, tās ir kredītsaistības, pārsvarā visiem bulgāru viesstrādniekiem ir dzimtenē ņemti kredīti, kuri jānomaksā.
Indiešu pavārs Rīgā
Latvijā jau septīto gadu strādā indiešu pavārs Bhairavs Singhs no Indijas. Viņa darba vieta ir indiešu restorānā Indian Raja. Taujāts, kā izlēmis strādāt Latvijā, B. Singhs stāsta: «Pirms ierašanās Latvijā desmit gadu strādāju Dubaijā indiešu restorānā kā pavārs. Kādu dienu mans šefs un restorāna īpašnieks Sannijs Motvani man teica, ka grasās atvērt restorānu Rīgā, un uzaicināja mani par šefpavāru. Tā kā man tika solīta laba alga un jau ilgus gadus biju strādājis kopā ar Sanniju, tad piekritu braukt uz Latviju. Septiņos gados esmu Rīgā iedzīvojies, man šeit patīk, bet pats galvenais - darbs, kuru daru, ir tuvs un pazīstams, jo visu mūžu esmu gatavojis indiešu ēdienus. Mana ģimene gan dzīvo Indijā, reizi gadā braucu viņus apciemot.»
Restorāna Indian Raja īpašnieks S. Motvani stāsta, ka restorānā strādā četri pavāri no Indijas, jo «vietējie pavāri, lai cik labi profesionāļi arī būtu, nevar pagatavot autentisku indiešu ēdienu. Jāteic, ka viesstrādnieku piesaiste Latvijā ir sarežģītāka nekā, piemēram, Lielbritānijā, jo Latvijā atšķirībā no Lielbritānijas man katru gadu no jauna par konkrēto viesstrādnieku PMLP jāiesniedz izsaukuma pieprasījums un jāmaksā nodeva, un tas jādara, neraugoties uz to, ka termiņuzturēšanās atļauja, kam par pamatu ir konkrētā ārzemnieka nodarbināšana Latvijā, tiek izsniegta uz pieciem gadiem».
Top jauna koncepcija
M. Roze stāsta, ka pašlaik tiešām ārzemnieku no trešajām valstīm nodarbināšanas kārtība paredz, ka darba devējam katru gadu no jauna jāiesniedz izsaukuma pieprasījums. «Tas tiek darīts, lai darba devējs regulāri apliecinātu, ka konkrētais viesstrādnieks viņam ir aktuāls un viņš uzņemas par to atbildību. Tāpat katru gadu VID mēs pārbaudām, vai par konkrēto darbinieku samaksāti visi nodokļi un vai darba devējam nav nodokļu parādu,» izklāsta M. Roze un turpina: «Pašlaik top jauna Imigrācijas koncepcija, kuru esam iecerējuši gada otrajā pusē iesniegt skatīšanai valdībā. Koncepcijā paredzēts, ka no normas par obligāto ikgadējo izsaukuma iesniegšanu varētu arī atteikties.»
PMLP priekšnieka vietniece arī uzsver, ka stingrā trešo valstu ārzemnieku nodarbināšanas kārtība radīta, lai aizsargātu vietējo darba tirgu. Tādēļ arī paredzēta norma, ka pirms viesstrādnieka piesaistes darba devējam vispirms vakance jāreģistrē NVA, lai dotu iespējas uz to pieteikties vietējam darbaspēkam.
«Jaunajā imigrācijas koncepcijā līdztekus tam, ka notiktu atteikšanās no ikgadējā izsaukuma iesniegšanas PMLP, paredzēti arī citi atvieglojumi trešo valstu darbaspēka nodarbināšanas kārtībā. Piemēram, pašlaik, ja darba devējs vēlas savu viesstrādnieku, kurš veic mazkvalificētu vai vidēji kvalificētu darbu, paaugstināt amatā, to parastā kārtībā izdarīt nevar. Uz amatu, kurā vēlas paaugstināt viesstrādnieku, vispirms jāreģistrē vakance NVA. Tikai tad, ja neviens no vietējiem nepiesakās, amatā var paaugstināt konkrētu viesstrādnieku, atkal iesniedzot izsaukuma pieprasījumu PMLP. Koncepcijā vēlamies šo kārtību atvieglot. Proti, ja viesstrādnieks šeit nostrādājis trīs gadus, tad viņu varēs paaugstināt amatā bez vakances izsludināšanas NVA,» skaidro M. Roze.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone norāda, ka, «samazinoties vietējam cilvēkkapitālam, jautājums par viesstrādnieku nodarbināšanu kļūs aizvien aktuālāks. Taču šobrīd lielākajai daļai Latvijas sociāli atbildīgo uzņēmumu prioritāte ir vietējo cilvēku nodarbināšana».