Kā paskaidro Kultūras ministrijas (KM) Investīciju projektu daļas vadītājs Indriķis Builis, bibliotēku grasījās uzspodrināt jau sen, taču procesu iesaldēja Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, kuras laikā namu piemēroja pasākuma vajadzībām. Pēc tam savu tiesu laika prasīja birokrātiskā procedūra, lai atrastu tīrīšanas darbu veicēju. KM rīkotajā iepirkumā par LNB ēkas jumta un fasādes tīrīšanu tika saņemti vairāku pretendentu piedāvājumi, no kuriem saimnieciski visizdevīgāko jeb lētāko variantu piedāvāja uzņēmumu apvienība Alfa Vita Life Science GmbH un SIA Remroks - 97 268 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. I. Builis gan atzīst, ka iepirkuma rīkotāji gaidīja zemāku cenu - interesi par konkursu izrādīja daudz iespējamo pretendentu, taču pieteicās tikai trīs.
Patlaban uz LNB jumta jau redzami alpīnisti, darbi rit pilnā sparā, un to izpildes termiņš ir piecas nedēļas. Šai laikā ārpusi ne vien notīrīs, bet arī pārklās ar īpašu līdzekli, kas novērsīs netīrumu uzkrāšanos. Kā atzīst konkursā uzvarējušā uzņēmuma ķīmijas inženieris Firuss Jaščajevs, ķerties klāt LNB ēkai esot liels izaicinājums: «Mēs esam tīrījuši arī daudz augstākas celtnes, taču šoreiz sarežģītība slēpjas nevis augstumā, bet gan formā, ir ļoti daudz dažāda slīpuma virsmu, kas paildzina darbu izpildi.» Gan viņš, gan uzņēmuma vadītājs Oļegs Gutermans apliecināja, ka darbi tiks paveikti laikā, un uzsvēra, ka viņi tagad izdarīs visu melno darbu, proti, noņems netīrumus, kas krājušies divus gadus, bet uzklātais līdzeklis atvieglos uzdevumu nākamajiem tīrītājiem. O. Gutermans atklāja, ka, lai gan pats uzņēmums bāzējas ārzemēs, konkrētā darba veicēji ir īpaši apmācīti latviešu alpīnisti, tāpēc valsts kaut nelielu daļu summas atgūs nomaksātajos nodokļos.
Kopējā tīrāmo daļu platība ir aptuveni 22 000 kvadrātmetru, no tās stikloto virsmu platība ir teju 14 000 kvadrātmetru. «Ēkas virsmai izmantoti vairāki materiāli, katram no tiem nepieciešami atšķirīgi ķīmiskie līdzekļi. Lai gan tie ir spēcīgi, bija jāizstrādā īpaša formula, kas nesaēstu silikona salaiduma vietas fasādē,» piebilst O. Gutermans. Tā arī esot atbilde uz jautājumu, kāpēc strādnieki nelieto speciālas maskas, kas pasargātu elpceļus, - ķimikālijas neesot bīstamā koncentrācijā.
Pavisam loģisks, ņemot vērā lielās izmaksas, šajā situācijā ir arī jautājums, cik bieži procedūra būs jāatkārto. Konkrētu informāciju nevar sniegt neviena no iesaistītajām pusēm, taču aptuvenās aplēses liecina, ka virsma saglabāsies tīra no pusotra līdz diviem gadiem. LNB direktors Andris Vilks saka - prognozes īpaši nestabilas padara ēkas atrašanās vieta: «Jautājums, cik ilgi bibliotēkas ēka paliks tīra un spoža, jo, strādājot šajā ēkā, esam ieguvuši pārliecību, ka vide, kurā ēka atrodas, ir diezgan dramatiska. Mēs redzam, ka ēkas fasādes netīrību ļoti būtiski ietekmē un veicina gan dzelzceļš, gan arī satiksme. Mums katru dienu garām brauc simtiem kravas mašīnu. Ļoti negribētos redzēt, ka diezgan drīz ārējās vides ietekmē atkal būs jāsaskaras ar tīrīšanas problēmām.» LNB Saimniecības departamenta direktors Ivars Ķīsis piebilda, ka tīrīšanas biežums jāaplūko arī no finansiālā aspekta - šoreiz finanses atrastas KM, taču nākotnē līdzvērtīga summa būs jāierēķina pašas bibliotēkas budžetā. Ir gan iespējams, ka atkārtota procedūra izmaksās lētāk, jo tad ēka būs mazāk aptraipīta.